žāluot
žāluot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana[LLLD 2013 ]
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žāloju | žālojam | žāluoju, žālovu | žāluojom, žālovom | žāluošu | žāluosim |
| 2. pers. | žāloj | žālojat | žāluoji, žālovi | žāluojot, žālovot | žāluosi | žāluosit |
| 3. pers. | žāloj | žāluoja, žālova | žāluos | |||
Atstāstījuma izteiksme:
Tagadne | Nākotne | |||
|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| Dzimte nepiemīt | žālojūt | žāluošūt | ||
| — | žālojūts | — | žāluoškūts | |
| Vīriešu dzimte | žālojs | žālojūši | žāluoškys | žāluoškūši |
| Sieviešu dzimte | žālojūte | žālojūšys | žāluoškūte | žāluoškūšys |
Vēlējuma izteiksme:
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Visām pers. | žāluotu | |
| 1. pers. | žāluotum | žāluotumem |
| 2. pers. | žāluotim | žāluotumet |
Pavēles izteiksme: žāloj (vsk. 2. pers.), žālojit (dsk. 2. pers.)
Vajadzības izteiksme: juožāloj
Supīns: žāluotu
žālōt [Strods 1933, Bērzkalns 2007 ]
1.Izturēties (pret kādu cilvēku vai dzīvnieku) labvēlīgi, maigi, gādīgi; izrādīt maigumu, mīlestību; lolot.
PiemēriAr eistu draudzeibu ir kai ar eistu mīlesteibu. Atslāgys vuords ir "žāluot". Na īgribēt deļ seve, sagruobt, savuokt, pajimt, a nu sirds nūvēlēt tū lobuokū i dūt, na jimt.
- Ar eistu draudzeibu ir kai ar eistu mīlesteibu. Atslāgys vuords ir "žāluot". Na īgribēt deļ seve, sagruobt, savuokt, pajimt, a nu sirds nūvēlēt tū lobuokū i dūt, na jimt.
- Bārnu vacais žāluoja, jī i lypa apleik kai myusys mada bucai.
- Kačam nogi ir osi, jys šod tod mani apskrōpej. Vīnolga es jū žāloju: jamu klēpī, dūdu ēst i dzert.
2.Izturēties pret kādu ar līdzjūtību; mierināt nelaimīgu, satrauktu cilvēku.
Piemēri(Iveta nūzapyuš, Inese suok jū žāluot) .. Inese: Nu, muosiņ, nasuoc otkon rauduot.
- (Iveta nūzapyuš, Inese suok jū žāluot) .. Inese: Nu, muosiņ, nasuoc otkon rauduot.
3.Saudzīgi, uzmanīgi lietot (priekšmetus), valkāt (apģērbu, apavus). [KiV ]
PiemēriEs žāloju šytuo mìeteļa, vysur navolkoju.
- Es žāloju šytuo mìeteļa, vysur navolkoju.
- Es cīš žāloju šytuo gruobekleiša, ka nasalyustu, jis cîš vīgleņš.
4.parasti konstrukcijā: noliegums Saudzīgi izmantot, terēt resursus (līdzekļus, spēku, laiku utt.); taupīt, skopoties.
PiemēriMūdris nažālōja ni laika, ni spāka — i, verīs, apkōrtne tai sakūpta, ka prīks!
- Mūdris nažālōja ni laika, ni spāka — i, verīs, apkōrtne tai sakūpta, ka prīks!
- Vajadzēja sakurynōt cīši korstu. Molku te navajadzēja žālōt.
- Cylvāki verās, prīcojās i nažāloj naudys.
- Tev es nažālōtu vyspōr nikō: ni sovu nūslāpumainōkūs sapynu, ni mīra, kurā vysu myužu bez tevis dzeivoju.
5.Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus; nožēlot.
PiemēriLīkās, ka jī cīši dzili žāloj par grākim, bet patīseibā jī tikai skaita sovas vaines un gaida, kod pīnōks jūs kōrta izbeigt stōvēšonu.
- Līkās, ka jī cīši dzili žāloj par grākim, bet patīseibā jī tikai skaita sovas vaines un gaida, kod pīnōks jūs kōrta izbeigt stōvēšonu.
- Metīs ceļūs i žāloj
Avoti: LLLD 2013, Strods 1933, Bērzkalns 2007, KiV