Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
455 šķirkļi
ceļt
ceļt darbības vārds; transitīvs
1.Pārvietot augstāk, uz augšu; celt.
PiemēriStyngri sačārušs sokumus, puiši cēle klēpus iz blōča.
Stabili vārdu savienojumiCeļt dabasūs. Kas suņam asti ceļs, ka na pats.
2.Būvēt.
PiemēriTureiguokī cylvāki īt paceli nu dzeivūkļu, sātys ceļ pīpiļsātys pogostūs.
3.Modināt.
PiemēriKod mani cēle augšā, suoču rauduot i saceju, ka grybu gulēt.
4.Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
PiemēriVīnkuorši byutu cīš juoceļ školuotuoju i školys profesionalais leimiņs, prestižs.
5.Izvirzīt atbildīgā amatā.
PiemēriJau sōce ceļt par prezidentu,
6.novecojis Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli. [KiV ]
PiemēriCaļtive tei, kur cylvāks ceļ par upi.
Stabili vārdu savienojumiCeļt gaismā. Ceļt goldā. Ceļt gūdā. Ceļt iz orkla. Ceļt naslavi. Ceļt nuosi; slīt nuosi.
Avoti: LLLD 2013, Strods 1933, Bērzkalns 2007, KiV