duraceiba
duraceiba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duraceiba | duraceibys (ieteicams), duraceibas |
| Ģen. | duraceibys (ieteicams), duraceibas | duraceibu |
| Dat. | duraceibai | duraceibom |
| Akuz. | duraceibu | duraceibys (ieteicams), duraceibas |
| Lok. | duraceibā | duraceibuos |
1.parasti formā: vienskaitlis Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība.
PiemēriEs vēļ padūmu laika produkts, sovys duraceibys gona.
- Es vēļ padūmu laika produkts, sovys duraceibys gona.
- Duraceibys jau napalīk mozuok…jei voi nu ir, voi juos nav, voi jei palīk tīpat, bet – jei tod ar godim palīk satureiguoka nu tai es varātu definēt sovu.
- Vaira glupumus i duraceibys.
2.Rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās.
PiemēriEs asmu nūpītnys veirs, maņ nav laika duraceibom!
- Es asmu nūpītnys veirs, maņ nav laika duraceibom!
Avoti: LLLD 2013, Lukaševičs 2023