duraceigs
duraceigs
1.Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
PiemēriDurakam i duraceiga uzvedeiba.
2.Runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
PiemēriDuraceiga frizura
Avoti: LLLD 2013