dzeitīs
dzeitīs darbības vārds
1.bieži kopā ar: apstākļa vārds "pakaļ" Virzīties, parasti strauji, sekot kaut kam, kādam; dzīties.
PiemēriNu kam vajadzēja piec tuo„laupeituoja“ dzeitīs?
- Nu kam vajadzēja piec tuo„laupeituoja“ dzeitīs?
- Jutu, ka temperatura kuop mudruok par kolnu kozu, kurai pakaļ dzanās olkons boltais leopards.
- Kosce nikuo Fraņčam naatsaceja, ar cytu pruota pusi jei jau nūžālova itū napruotu dzeitīs piec laupeituoja, a vēļ nabeja gotova tymā atsazeit, nu nūsakauneišonys varēja izgluobt viņ mudra reiceiba.
- Bet jei uotri dzanās tev pakaļ.
- Dēļ tō jī i smejās — kai zača bārns dzeisīs pēc suņa.
2.Virzīties kopā ar mājdzīvniekiem, dzenot tos.
PiemēriDzeisimīs ar gūvom nu šejīnis prūjom, ta dunduru daudz.
- Dzeisimīs ar gūvom nu šejīnis prūjom, ta dunduru daudz.
- Dzanamīs da mežamolai ar vysim lūpim.
3.Censties, tiekties pēc kaut kā, kārot kaut ko.
PiemēriKur dzeitīs, ka dobā sastyngums?
- Kur dzeitīs, ka dobā sastyngums?
- Navajag ap jū dūmuot, iz juos oreņtētīs, juos dzeitīs.
- Īškeji jī ir leidzsvoruotuoki, bet jī tik un tai dzanās piec piļsātys vierteibu – jī gryb byut daļa nu tūs.
- Cylvāks sovā dzeivē dzanās pēc kō palīkūša, uz kū var pasaļaut, un taidus spākus myusu seņči saredzēja ūzulā un līpā.
- Iz skotuvis beja tys sapynu variants, piec kura daudzi dzanās – bārni ir puorspiejuši školuotuojus i dzymdynuotuojus.
4.Kļūt tādam, kam rodas dzīšanās sāpes.
5.Tikt dzītam, virzītam kur iekšā, biežāk par priekšmetu.
6.Sāk veidoties dzimumi, asnot; atvases laist.
PiemēriI pēkšņi ap tevi rūžaini osni sōks dzeitīs.
- I pēkšņi ap tevi rūžaini osni sōks dzeitīs.
Stabili vārdu savienojumiDzeitīs piec mūdis; dzeitīs pēc mūdes.
- Dzeitīs piec mūdis; dzeitīs pēc mūdes — sekot modes tendencēm, gribēt būt modernam
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, KiV