Paplašinātā meklēšana

Meklējam es.

Atrasts vārdos (1):

es:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (403):

zadynuot aicināt kļūt par dzīvesbiedru(-i); bildināt
atsejis aizjūga piederuma daļa: virves vai siksnas, ar kurām sasien loku un ilksi; dzeņaukste
sasadzeit aizkavēties, sakrāties par darbiem
pajimt iz poruoda aizņemties
pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
iuzys apakšbikses
pajimt apcietināt, arestēt
pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
apsavērt nu vysu pušu Apspriest, izskatīt, iztirzāt.
ruodeit iz deninim apšaubīt kāda cilvēka veselo saprātu, rīcību, neuztvert nopietni
jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
žautīs Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri); lekt (par dzīvniekiem)
vērtīs car pīri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu.
gryuši ar uzvedības vai psihiskās uztveres traucējumiem
dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
puordzeit atkārtot dzīšanas procesu vairākkārt
izdzeit attīstoties augt, veidot atvases
struopēt atzīt kaut ko par peļamu, sodāmu, neatbilstošu morāles vai sabiedrības noteiktajām normām; nosodīt, tiesāt
sūdeit atzīt kaut ko par peļamu, sodāmu, neatbilstošu morāles vai sabiedrības noteiktajām normām; nosodīt, tiesāt
dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
ruopu Balstoties uz rokām un ceļgaliem, rāpus.
iuzys baltas linu bikses
žautīs bezmērķīgi kaut kur doties; klīst
žausteitīs Bezmērķīgi kaut kur doties; klīst, klaiņot
iuzys bikses
zababons burvestības izdarības un priekšmeti
jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
izavērt Būt kādā noteiktā izskatā; izskatīties.
ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
dzeit būt par cēloni, panākt kāda, kaut kā nokļūšanu nepatīkamā situācijā; novest
sūdeitīs Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās; tiesāties
nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
byut kai zuodža zūbim būt vienotiem, turēties kopā
vuorti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai; vārti.
laupeit gūdu Celt neslavu.
ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
ceļtīs ar gailim celties no miega ļoti agri
duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
vērtīs Censties ieraudzīt, saskatīt ko vajadzīgu, nepieciešamu; vērot.
vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
dreizkuot censties kaut ko izdarīt ātri
dzeitīs censties, tiekties pēc kaut kā, kārot kaut ko
dzeišonuos cenšanās kaut ko panākt pārvietojoties
likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
sūdeituojs Cilvēks, kas vērtē, nosoda kādu personību vai tās rīcību; tiesātājs
vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
myužeigais dziniejs cilvēks, kustība, kas nenogurstoši attīsta, virza noteiktus procesus
čyuļs Citu Latvijas novadu latvietis pretstatā Latgales latvietim (latgalietim); čiulis.
apdzeit daļēji aizvilkties, atjaunoties audiem; daļēji sadzīt
zirklis darba rīks aitu cirpšanai; dzirkles
dzirklis darbarīks aitu cirpšanai; dzirkles
zirklis darbarīks griešanai; grieznes, šķēres
dzirklis Darbarīks griešanai; šķēres.
rūcinīks darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles; sprigulis
mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
žvūrgzdyns diegā iesieta poga (rotaļlieta)
vuorti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru; vārti; zārdi.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
durovys aizkreit durvis nav iespējams atvērt, slēdzis, āķis ut.ml. aizkritis
durovys īsaspīž durvis nevar atvērt ne uz vienu pusi; durvis iesprūst
vieja vuorti Dzemdes priekšējā, pret urīnpūsli pavērstā virsma.
dzeišonuos dzemdību sāpes
aizadzeit dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
īsadzeit dzenot dzīvniekus, ievirzīties, doties kopā ar tiem
pasadzeit dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
sasadzeit dzenot dzīvniekus, savirzīties, sanākt viekop.
puordzeit dzenot pārpūlēt; pārdzīt līdz nespēkam, pārgurumam
puordzeit dzenot pārvirzīt kaut kur, atgriezt vai atgriezties atpakaļ vai tuvāk
atdzeit dzenot piespiest atvirzīties, attālināties; aizdzīt
dasadzeit dzenoties pakaļ, panākt
ailinīks dziesminieks
pasavērt Dziļāk ieskatīties; izvērtēt.
sadzeit dzīstot kļūt veselam, atjaunoties audu slānim; sadzīt
aizdzeit dzīstot savilkties kopā, pārklāties ar ādas kārtiņu; sadzīt
muotis pīns Dzīvnieku mātītes piens; zīdals
ierškeizs Ērkšķurozes
jimtīs fotografēties
guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
gūda vuorti Galvenie, parādes vārti.
žvūrdzēt Griežoties izraisīt zemu, dūcošu troksni; dūkt.
žvūrgt Griežoties izraisīt zemu, dūcošu troksni; dūkt.
žvūrgzdēt Griežoties izraisīt zemu, dūcošu troksni; dūkt.
švuorbuotīs grīļoties
zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
pīdzeit iekasēt naudu, nodokļus, parasti piespiedu kārtā.
špaleri Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita materiāla sloksnes; tapetes.
tapetis Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita materiāla sloksnes; tapetes.
atīt Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā.
jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
pajimt iesaukt dienestā
īsavērt ieskatīties, parasti uz īsu brīdi.
vareiba iespēja, iespējas
atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
īdzeit ievest, iedabūt kaut ko kādā teritorijā lielākā daudzumā vai izmērā
pīdzeit ilgākā laika posmā vai lielākā intensitātē kaut kas pārklājas, piepildās; pārklāties
izavērt Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
atsavērt Ilgāku laiku, daudz skatīties.
turēt siržu ilgstoši dusmoties uz kādu
vuorti Izeja uz kurieni vai ieeja no kurienes.
bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
žvūrdzēt Izplatīties apkārtnē: mirdzēt, laistīties (par gaismu, krāsu), intensīvi skanēt (par skaņām); virmot.
dzeit atlasis izplesties, iesakņoties
cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
izsvīst pa durovom izsviest laukā; nelaist iekšā
žāluot Izturēties (pret kādu cilvēku vai dzīvnieku) labvēlīgi, maigi, gādīgi; izrādīt maigumu, mīlestību; lolot
žāluot Izturēties pret kādu ar līdzjūtību; mierināt nelaimīgu, satrauktu cilvēku
jimt izvēlēties sievu (retāk vīru); precēt
da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
atlase jauns dzinums (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm, var izveidoties par patstāvīgu augu.
aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
abādys kaimiņiem aiznesta nevārīta cūkas gaļa pēc "cūku bērēm"
zadynuot kaitināt, radīt dusmas, amizēties
dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
myužeigais dziniejs kaut kas tāds, pēc kā ļoti ilgojas, tai pašā laikā nesasniedzams
smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
pasavērt Kļūt redzamam no kāda skata punkta, atklāties skatienam; pavērties.
īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
dzeitīs kļūt tādam, kam rodas dzīšanās sāpes
atsavērt Kļūt vaļējam, pieejamam; atvērties.
dzeit kļūt veselam, pārklāties ar jauniem audiem, atveseļoties
čangaļs Latgales latvietis pretstatā citu Latvijas novadu latviešiem; čiulis; latgalietis.
divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
cīši lieto, lai norādītu uz pazīmes, darbības augstu pakāpi; ļoti
dzeit likt kādam kaut ko darīt; piespiest
lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
zadynuot lūgties
gosts Lūgts viesis kāzās.
Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
vērtīs ar boltys acs Ļoti dusmīgi, nikni, naidīgi skatīties.
blūdeit maldīties, nezinot ceļu
pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
baba mātes vai tēva māte; vecāmāte
vacāta mātes vai tēva māte; vecāmāte
dāds Mātes vai tēva tēvs.
dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
abādys mielasts - "cūku bēres", ar vai bez kaimiņiem
jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
blūds mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa
blūduotuojs mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa
voduotuojs mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa
durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
dzeit luni neko nedarīt, izvairīties kaut ko darīt
krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes
kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
aizadzeit nesekojot nekādiem apstākļiem, nonākt neparedzētā vietā, situācijā
murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
aizablūdeit nespēt rast risinājumu
aizblūdeit nespēt rast risinājumu
nūblūdeit nespēt rast risinājumu
nūsablūdeit nespēt rast risinājumu
pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
žautīs zemē norāpties
nūst nu ocu noslēpties, nerādīties
ceļtīs Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
pūsts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.; posts
dzeit sars Novērst jaundzimušā bērna pinnes.
īdzeit kopā novest līdz nāvei
īdzeit nuovē novest līdz nervu sabrukumam, nāvei
nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
ceļtīs Paaugstināties, palielināties.
izdzeit slimeibu padarīt veselu; izārstēt
pasadzeit padzīties pakaļ
atsavērt Pakavēties runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
ceļtīs Pamosties un atstāt guļasvietu; celties.
aizdzeit mīgu pamosties, palikt modram
apdzeit panākt kādu, kaut ko un aizsteigties priekšā; apdzīt
maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
apsavērt Paraudzīties, lai ko pārredzētu vai ieraudzītu; aplūkot, apskatīties.
abida pārdzīvojums, ko izraisa kāda cita persona vai nepatīkami notikumi, domas; pārestība; sarūgtinājums, aizvainojums
puorsavērt Pārliecināties, vai kas atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī noskaidrot informācijas atbilstību īstenībai; pārbaudīt
nūsadzeit pārmērīgi ātri braucot vai strādājot, nogurt, nomocīties
jimt pārņemt, sākties (fizioloģiskā nozīmē)
dasadzeitīs da kopam pārpūlēties, nomocīties līdz milzīgam pārgurumam, nāvei
gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
īdzeit pārvietojoties straujāk, panākt kādu
maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
atsavērt Paskatīties atpakaļ; atskatīties.
paļdeišona pateicības, paldies teikšana
papaļdeit pateikt paldies; pateikties
paļdis aiz laika pateikties pirms laika
eista cyukys laime patiesa veiksme
eistuos kartys patiesais iemesls
eisti Patiesi, īsti
eisti nā patiesībā nē, īsti nē
eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
eistineiba patiešām, patiesībā
saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
aizblūdeit pazaudēt ceļu, virzienu, aizmaldīties
aizablūdeit pazaudēt ceļu, virzienu; apmaldīties
nūblūdeit pazaudēt ceļu, virzienu; apmaldīties, nomaldīties
blūdeitīs pazaudēt ceļu, virzienu; maldīties, klaiņot
nūsablūdeit pazaudēt ceļu, virzienu; nomaldīties, apmaldīties
olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
dreizys sirds pēkšņa, bieži bez īpaša iemesla, dusmu lēkme, dusmošanās
maudbiksis peldbikses
paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
pīna nauda piena pārstrādes uzņēmuma samaksa par nodoto govs pienu; piena nauda
jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
dasavieršona pieskatīšana, uzraudzīšana
dasavērt pieskatīt, uzraudzīt
pīsavērt Pieskatīt, uzraudzīt.
dasavāruojs Pieskatītājs, uzraugs
sadzeit piespiedu kārtā nogādāt, nometināt vairākus vai daudzus cilvēkus
aizdzeit piespiedu kārtā, ar varu dzenot, panākt, ka atstāj kādu vietu
izdzeit piespiest ar varu pamest, likt atstāt kādu vietu; izdzīt
dadzeit pietuvoties kaut kam, kādam; panākt
pasavērt Pievērst skatienu, neilgu laiku skatīties; paskatīties.
jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
muotis pīns Pirmais dzēriens, ko saņem mazulis; mātes piens.
atsavērt Plaukstot atvērties, uzziedēt (par augiem).
saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
trokā uotrumā process, kas notiek ļoti ātri, neapdomīgi
gaismys dreizums process, kas notiek ļoti ātri, strauji
zvaigžņu krisšonys uotrumā process, kas notiek ļoti ātri, zibenīgi
vieja uotrumā process, kas notiek ļoti ātri, zibenīgi
šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
izavērt Radīt priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
žvūrdzēt Radīt zemu, neskaidru, daudzu cilvēku balsu troksni telpā; dunēt.
žausteitīs Rāpties pa stāvu, slīpu virsmu, lai nokļūtu kaut kur augšā vai lejā; kāpelēt, vairākkārt kāpt
ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
jimt vārā rēķināties, pievērst uzmanību; ņemt vērā
blūdeit rīkoties, pārkāpjot pieņemtās morāles normas
žāluotīs Runājot vai rakstot paust neapmierinātību; žēloties, sūdzēties
vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
vērtīs Rūpēties, gādāt; uzmanīt.
dzeitīs sāk veidoties dzimumi, asnot; atvases laist
guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
verās kai teļš iz jaunu vuortu Saka, ja kāds ir neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
sasasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties
aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
īsavērt Sākt izjust patiku, iemīlēties.
rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
sirdssuope sāpes sirds apvidū
pīna kuots sārts, nobarojies cilvēks
dreizkuot sasteigt kādu darāmo darbu, procesu
žāluot saudzīgi izmantot, terēt resursus (līdzekļus, spēku, laiku utt.); taupīt, skopoties
vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
dzeitīs piec mūdis sekot modes tendencēm, gribēt būt modernam
saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
drupača Sīka daļa, kas radusies, kaut kam drūpot; drupata, drupača.
drupona Sīka daļa, kas radusies, kaut kam drūpot; drupata, drupača.
dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
pajimt acs rūkā skaties uzmanīgāk, vērīgāk
pasavērt Skatoties pameklēt.
pīsavērt Skatoties uztvert, parasti lielā apjomā; saskatīties.
dzeit valnu smieklīgi uzvesties, amizēties
struope Sods, ko tiesa vai kāda cita varas institūcija piemēro par likuma vai aizlieguma parkāpumu.
sūds Sods, ko tiesa vai kāda varas institūcija piemēro par likuma vai aizlieguma parkāpumu.
blūdeit pa sātu staigāt bezdarbībā, šurpu turpu; valkāties
brīdēt Stāstīt blēņas, nepatiesību; pļāpāt, lielīties, pārspīlēt.
bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
dzeit valnu stāstīt smieklīgus atgadījumus, jokoties
dzeit jūkus stāstīt smieklīgus atgadījumus; jokoties
lai sev žaunās stilistiski ekspresīvs ļauna vēlējums sadzīves dialogā; lai pārliecinās (krīt, kļūdās) pats par savu nepareizību
jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
pīdzeit strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) — par vēju
dreizums straujums norisei, procesam vai darbībai
uotrums straujums norisei, procesam vai darbībai
mudrums straujums norisei, procesam, darbībai
pādu dziniejs suns vai cilvēks, kas medībās vai dienesta vajadzībās dzen kādam pēdas; pēddzinis
švuorbuotīs svārstīties
cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
švuorbuotīs šaubīties
guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
nazkai tā, kā ir iespējams, tā, kā sanāk
gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
dreizs tāds, kas ir ātrāks par citiem nobriešanas, pakalpojuma sniegšanas procesā
gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
blūdeigs tāds, kas pazaudējis ceļu; apmaldījies, nomaldījies
eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
blūds tas, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
blūduotuojs tas, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
pasavierīņs Tas, ko var ietvert redzes lokā, piem., apkārtne vai kāda tās daļa; aina, skats
paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
dzedeņš tēva vai mātes brālis
dzeds Tēva vai mātes tēvs.
sūdnīks tiesas amatpersona, kas spriež tiesu; tiesnesis
atsadzeit tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā, kāda, kas uzmācas; atgaiņāties
eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
baobabs tropu koks ar ļoti resnu stumbru (Adansonia digitata)
tiemēt uzmanīgi skatīties, vērot
pasvīst acs uzmest skatienu; paskatīties
gasteit uzņemt viesus
pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
žāluotīs Vaimanājot paust neapmierinātību, arī sāpes; gausties
dreizai vairāk ticami, iespējami; vairāk, labāk
sūds valsts institūcija, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; tiesa
laupeit Vardarbīgi piesavināties materiālas vērtības; laupīt
saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
aizdzeit veidojot nodrošinājumu, iedzīt, iesist kaut kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.
dreizu izaveseļuošonu vēlējums izveseļoties
vērtīs Vērst skatienu; skatīties.
vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
cāls vesels, nesadalīts
ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
slaucama guņs vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
zadynuotīs Viegli, jokojoties zoboties (par kādu); ķircināties, amizēties
pūstumi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā; ziemeļi
zīmeli Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā; ziemeļi
žepers Viena no jumta seguma nesošām detaļām, spāre
žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes; žuburs
gostu sāta viesu nams
dreizums vilkmes spēka pārnesums automobiļos u. c. tehnikas, tehnoloģijas līdzekļos
uotrums vilkmes spēka pārnesums automobiļos u. c. tehnikas, tehnoloģijas līdzekļos
jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
dzeitīs virzīties kopā ar mājdzīvniekiem, dzenot tos
atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
ceļtīs Virzīties uz augšu; celties.
īsadzeit virzīties, dzenoties pakaļ, mēģinot panākt
dzeitīs virzīties, parasti strauji, sekot kaut kam, kādam; dzīties
dzeit virzīties, pārvietot par dabas parādību
pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
apzīst Ziežot noklāt, apziest.
Pīna Ceļš zvaigžņu sistēma Saules galaktikā, kas skaidrā, tumšā naktī redzama kā blāva gaiša josla pāri visam debesu jumam; Piena Ceļš
apsaviernīks Žurnālists, kas specializējies apskatu veidošanā; apskatnieks.

es citās vārdnīcās:

Tēzaurs

es¹

es²

MLVV

LLVV