Paplašinātā meklēšana
Meklējam es.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (214):
- pajimt iz poruoda aizņemties
- pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- iuzys apakšbikses
- pajimt apcietināt, arestēt
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- gryuši ar uzvedības vai psihiskās uztveres traucējumiem
- dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- iuzys baltas linu bikses
- iuzys bikses
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
- ceļtīs ar gailim celties no miega ļoti agri
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
- mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
- pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
- durovys aizkreit durvis nav iespējams atvērt, slēdzis, āķis ut.ml. aizkritis
- durovys īsaspīž durvis nevar atvērt ne uz vienu pusi; durvis iesprūst
- ailinīks dziesminieks
- ierškeizs Ērkšķurozes
- jimtīs fotografēties
- guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
- švuorbuotīs grīļoties
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- atīt Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā.
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
- pajimt iesaukt dienestā
- vareiba iespēja, iespējas
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- turēt siržu ilgstoši dusmoties uz kādu
- bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
- izsvīst pa durovom izsviest laukā; nelaist iekšā
- jimt izvēlēties sievu (retāk vīru); precēt
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
- smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
- vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
- lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- gosts Lūgts viesis kāzās.
- Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
- skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
- pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
- baba mātes vai tēva māte; vecāmāte
- vacāta mātes vai tēva māte; vecāmāte
- dāds Mātes vai tēva tēvs.
- dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
- jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
- durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
- Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
- krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes
- kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
- durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
- duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
- cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
- brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
- murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
- murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
- murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
- durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
- pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
- paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
- nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūst nu ocu noslēpties, nerādīties
- ceļtīs Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
- ceļtīs Paaugstināties, palielināties.
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
- ceļtīs Pamosties un atstāt guļasvietu; celties.
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- jimt pārņemt, sākties (fizioloģiskā nozīmē)
- gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
- maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
- mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
- mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
- paļdeišona pateicības, paldies teikšana
- papaļdeit pateikt paldies; pateikties
- paļdis aiz laika pateikties pirms laika
- eista cyukys laime patiesa veiksme
- eistuos kartys patiesais iemesls
- eisti Patiesi, īsti
- eisti nā patiesībā nē, īsti nē
- eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
- eistineiba patiešām, patiesībā
- saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
- maudbiksis peldbikses
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
- jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
- jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
- ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
- jimt vārā rēķināties, pievērst uzmanību; ņemt vērā
- vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
- vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
- sasasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties
- aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
- rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
- ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- sirdssuope sāpes sirds apvidū
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- pajimt acs rūkā skaties uzmanīgāk, vērīgāk
- brīdēt Stāstīt blēņas, nepatiesību; pļāpāt, lielīties, pārspīlēt.
- bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
- jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
- švuorbuotīs svārstīties
- cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
- švuorbuotīs šaubīties
- guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- nazkai tā, kā ir iespējams, tā, kā sanāk
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
- dzedeņš tēva vai mātes brālis
- dzeds Tēva vai mātes tēvs.
- eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
- gasteit uzņemt viesus
- pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
- jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
- jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
- buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- cāls vesels, nesadalīts
- ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
- jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
- slaucama guņs vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
- gostu sāta viesu nams
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
- leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
- ceļtīs Virzīties uz augšu; celties.
- pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- apzīst Ziežot noklāt, apziest.
es citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV