es
es personas vietniekvārdsLocīšana
[LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV ]
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | es |
| Ģen. | mane |
| Dat. | maņ |
| Akuz. | mani |
| Lok. | manī |
as neliterārs[Slišāns 2009 ]
Pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es.
PiemēriEs zynu tikai pusi vuordu, kurus tu zini.
- Es zynu tikai pusi vuordu, kurus tu zini.
- Es vysod soku, ka es nabyutu es, ka vuiceitūs piļsātā.
- Jis atguoja pi mane ci es da juo.
- Mani ar deči apsedze i brauce, lai naredz mane.
- — Maņ garšoj ōbeli, — jys nūteice.
- Nu, Latveja maņ ir tyva, maņ pateik sova vaļsts.
- Tu manī rodi cereibu, Kas manī dzeivuos ilgi, ilgi.
- – Manī ceinejōs divi cylvāki.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, KiV, Slišāns 2009