guņs
guņs sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guņs | guņs (ieteicams), guņis |
| Ģen. | guņs | guņu |
| Dat. | gunei | gunim |
| Akuz. | guni | guņs (ieteicams), gunis |
| Lok. | gunī | gunīs |
1.Gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma. [LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV, Slišāns 2009 ]
PiemēriĪsadag povordā guņs.
- Īsadag povordā guņs.
- Es varu īsadūmuot, kai puors sēd īsarytynuojuši dečī pi kamina i ād saldiejumus, ik pa breižam kaminā īsvīzdami saldiejuma skaleņu, kur ar serkūceņu teik īdadzynuota guņs, kas vokorā sylda.
- Klāva kukneitē pi plitas jau gaida lela skaline ar sausu maļceņu, un dreiž prīceigi īsaryuc guņs.
- Blaumaņs vyspuor pi skola guņs raksteja, a kosinusus izdūmuoja, kod mož vēļ dinozauri pa īlom volkuojuos.
- Dabuos īspieju izašaudeit ar bultom, īkurt guni nu kroma, sataiseit ēst i vysa kū cytu.
- — Tovā vītā es jam pīlaistu guni, ka tys paleidzātu.
Stabili vārdu savienojumiAcīs ir guņs. Dag kai gunī. Guņs dīna.
- Acīs ir guņs — piemīt aizrautība, ieinteresētība
- Dag kai gunī — 1. Par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra2. Par pietvīkušiem vaigiem
- Guņs dīna — 1. Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.2. 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs pokuluos — izceļas strīds, kāds kļūst dusmīgs
- Kai gunī sadegt — pazust, izgaist
- Skrīn kai guņs — nežēlīgi ātrs, steidzīgs
- Slaucama guņs; caurslaucama guņs — joma: reliģija vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
2.Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots. [KiV ]
PiemēriViņ nu gostu ustobu speidēja bluova guņs.
- Viņ nu gostu ustobu speidēja bluova guņs.
- Pa šoseju nesēs mašynu symti i tyukstūšys, jūs guņs kai gaismys tuorpi nūsastīpe car aizlejušū lūgu i pagaisa otkon.
- Mežā beja vysā tymss, a ceļa redzēt varēja i bez guņu — drupeit bluovuoks pamats, kas aizastīp cauri tymsom papardem i kryumim.
- Un zibiņs guni škeļ.
3.joma: militārās zinātnes Šaušana, apšaude.
PiemēriSeņ jau seņ tys beja, kod iz latgaļu zemem atguoja "dzelža veiri" i ar guni i zūbynu kristieja poguonu ciļts.
- Seņ jau seņ tys beja, kod iz latgaļu zemem atguoja "dzelža veiri" i ar guni i zūbynu kristieja poguonu ciļts.
- Piec Balduina aizbraukšonys zūbyna bruoli ībruka kuršu zemēs i vysys breiveibys iznycynuoja ar guni i zūbynu.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2011, KiV, Slišāns 2009