izdzeit
izdzeit darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka atstāj, pamet kādu noteiktu vietu; izdzīt.
PiemēriMarei ni drupeitis – raugi tū putekli izdzeit i sevkuru puorslauceit.
- Marei ni drupeitis – raugi tū putekli izdzeit i sevkuru puorslauceit.
- Piec vacu parašu Jurginē pyrmū reizi vajadzēja izdzeit lūpus gonūs.
- Jis pīzyna, ka nu suokuma jutīs, kai izdzeita styrna sovuos pyrmajuos medeibuos.
1.1.Piespiest ar varu pamest, likt atstāt kādu vietu; izdzīt.
PiemēriDeļtuo — muojīni izdzeit nu sātys frazeologismu formā.
- Deļtuo — muojīni izdzeit nu sātys frazeologismu formā.
- Pats roksta autors beja izdzeits nu sovom mōjom, dzeivōja svešā pajumtē, byudams I pasauļa kara invalids, 71 goda vacumā beja bez dorba un bez pensijas.
- Ruška pa eistam beja īraksteits kulakūs, saiminīceiba atjimta, pats voi nu sātys izdzeits voi arī iz tū pošu Sibireji aiztransporteits.
1.2.sarunvaloda Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust kādu, parasti nevēlamu, īpašību.
PiemēriKotrā ziņā, ir juozakust, lai varam izdzeit tū sovu trokumu!
- Kotrā ziņā, ir juozakust, lai varam izdzeit tū sovu trokumu!
- Tys taids daudznūzeimu vuords latvīšu volūdā – izkliut vasalam nu vysu problemu (1), koč kū izdzeit nu sovys dzeivis (2) i patīsi izbaudeit, izjust tū, kū dzeive (i Dīvs) mums nas kotru dīnu (3).
Stabili vārdu savienojumiIzdzeit nu pruota.
- Izdzeit nu pruota — likt aizmirst kaut ko, biežāk to, kas cilvēku nomāc, nav vēlams
2.Izstumt, dabūt ārā transportlīdzekli.
PiemēriMašina jau beja izdzeita nu garažas i laistejōs tikkū uzlākušajā saulē.
- Mašina jau beja izdzeita nu garažas i laistejōs tikkū uzlākušajā saulē.
- Toļkin izdzeitas caur tehniskū apskati.
3.Ar noteiktu tehnoloģiju, metodi darīt kādu darbu, parasti lauksaimniecībā.
3.1.Dabūt cauri kādam rīkam, iekārtai.
PiemēriCar mašynu izdzan biskvītu meikli i izlaiž car pormeņu.
- Car mašynu izdzan biskvītu meikli i izlaiž car pormeņu.
- Deļ tolkys izdzan nu cukrabīšu samagonku.
3.2.Izveidot zemē svītru, vagu.
PiemēriKod beja izdzeitas vēļ trejs vogas, tod vēļ trejs, tod ari sākla ir cauri, mugorā nivīna krakla, i vādars prosa sovu.
- Kod beja izdzeitas vēļ trejs vogas, tod vēļ trejs, tod ari sākla ir cauri, mugorā nivīna krakla, i vādars prosa sovu.
- Vēļ tikkū tei beja plokona, bet izdzeitōs vogōs tei ir gaiši bryuna, bērstūša, smaržeiga.
3.3.Izveidot, izgriezt no koka.
PiemēriAr sleipu ieveli izdzan zymsu duravom.
- Ar sleipu ieveli izdzan zymsu duravom.
- Izdzan dryksnys par bolku, lai naād kirpi.
4.Panākt kāda nevēlama objekta, biežāk auga, iznīcināšanu, iznīdēšanu.
PiemēriBoltuos i dzalltonuos peipinis aug duobula teirumā i izdzan duobulu.
- Boltuos i dzalltonuos peipinis aug duobula teirumā i izdzan duobulu.
5.Attīstoties augt, veidot atvases.
PiemēriJuo nu saknem izdzeitīs kūks mums juoaudzej kuplys i varens, mes turpynojam kūpt tradicionalū kulturu dzīsmies, dančūs, muzykā, dorbūs, a vusam pa viersu īt latgalīšu volūda.
- Juo nu saknem izdzeitīs kūks mums juoaudzej kuplys i varens, mes turpynojam kūpt tradicionalū kulturu dzīsmies, dančūs, muzykā, dorbūs, a vusam pa viersu īt latgalīšu volūda.
6.novecojis Pārlieku nostrādināt; izkalpināt.
PiemēriSeņuok jau kurs saiminīks cīš izdzeiņa kolps, kuo tik jìm nalyka dareit!
- Seņuok jau kurs saiminīks cīš izdzeiņa kolps, kuo tik jìm nalyka dareit!
Stabili vārdu savienojumiIzdzeit cērmis; izdzeit cērmes. Izdzeit ļaunūs gorus. Izdzeit slimeibu.
- Izdzeit cērmis; izdzeit cērmes — īpašā procedūrā panākt, ka dzīva būtne atbrīvojas no parazītiem, cērmēm
- Izdzeit ļaunūs gorus — joma: mitoloģija Panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj kādu vietu, cilvēku u.tml.
- Izdzeit slimeibu — padarīt veselu; izārstēt
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, KiV