nūzeimuot2
nūzeimuot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā. [KiV ]
PiemēriPīraksteju īsnāgumu nūzeimuot mani iz laukim.
Saistītās nozīmes
2.Norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
PiemēriNūzeimuos padzilinuotys konsultacejis pi psihologa.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLLD 2013, LLLD 2013