ols
ols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ols | oli |
| Ģen. | ola (ieteicams), ols | olu |
| Dat. | olam | olim |
| Akuz. | olu | olus |
| Lok. | olā | olūs |
Putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem.
PiemēriMaize i ols ir naatjamamys kuozu tradiceju sastuovdalis.
- Maize i ols ir naatjamamys kuozu tradiceju sastuovdalis.
- Interesantai, ka pi veiksmeigūs pīvadumu centra puorstuovi minēja ari mozuos ols bryuvietovys – jom saīt eistyn gords ols (pats paraudzeju) i, gūdeigi juopīzeist, ka jimā ir mozuok vysaidu organismam kaiteigu vīlu, kū ols pīgaršai dzierīņa ražuošonā dalīk leluos kompanejis.
- Obligats Zīmyssvātku goldā beja sakraluo Zīmyssvātku produkta – mīžu – gataviejums – ols: bez tō nadreikstēja palikt pat vysnabadzeigōkais nabogs, un taidā veidā ikvīnam svātki atsaškeire nu ikdīnys.
- Skaidrys, ka vuorda baļtiskuo puorvārsuma gods asameiba I deklinacejā, kuru latgalīšim vuica baļtīšu školuos, vēļ vaira pastyprynoj itū teņdeņceju, koč ite na golvonuo vaine, kam i vuordim mads i ols latgalīšu volūdā jau praktiski eksistej ūtra, paraleluo lūceišona pa I deklinacejis paraugam, koč itūs vuordu baļtiskī analogi irā III deklinacejā: varim pasaceit i daudzi mads, i daudzi mada, i pīdzēre ols, i pīdzēre ola, i ni tys, ni tys variants latgalīšu volūdys runuotuojam nasaruodeis napareizs.
Stabili vārdu savienojumiBuobu ols. Lelais ols. Leluos aizdzereibys.
- Buobu ols — sarunvaloda alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- Lelais ols — lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- Leluos aizdzereibys — lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
Normatīvais komentārs:Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma “Vasals”: Vecās ģenitīva formas (pīdziers ols, ols buca) latgaliešu rakstu valodā lietojamas bez ierobežojumiem.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Slišāns 2009, LLtV 2012