nūzeimēt1
nūzeimēt darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt.
PiemēriTys var nūzeimēt tiklab Jōnānu sādžā, kai Jōnānu saimisteibā.
- Tys var nūzeimēt tiklab Jōnānu sādžā, kai Jōnānu saimisteibā.
- Izteiksmeigs latgalīšu vuords ir voikuot, kurs nūzeimej tū pošu, kū latvīšu literaruos volūdys vaidēt.
- Lībīšu päst nūzeimej 'dareit breivu', nu tuo — myusu pesteit, atpesteišona, Pesteituojs.
- Īgyut boltū apgērbu, nūzeimej tapt ari dvēseliski skaidram un dailam.
- Olyuksnys vuords, piec volūdnīku, nūzeimej olūtu voi dzeļmi.
2.Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko.
PiemēriKū jiusim nūzeimej dzīsme?
- Kū jiusim nūzeimej dzīsme?
- Zemnīciski misticiskais, katuoliski nūslāpumainais, zamapzinis tymsūnē īmūšais pret Reigys germaniskū prakticismu i racionalismu, civilizaceju (par pīmāru, Bonifacejam Reiga nūzeimej vēļ i konservatoreju), itūs pretstateibu magnetisms (Anna Zeļča- Arturs Urbāns).
- Nazyn voi kaids spātu nūticēt, ka itam te (jo mani pazeitu) egoistiskajam, speiteigajam radejumam Dīvs nūzeimej tik daudz.
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007