nūzeimuot1
nūzeimuot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt. [KiV ]
PiemēriApgolvuojums es pats nazkod nūzeimuoja saiminīka i veirīša puorlīceibu i pošapzini.
Saistītās nozīmes
2.Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko.
PiemēriCeru, ka tys nūzeimieja koč kū lobu!;)) Bet nu – ka es mieginuotu uzzeimēt, kaids beja tuo vokora maršruts – tod tys izavārtu piec septeņūs mazglūs sasītys čyuskys.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLLD 2013, KiV