1.Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva. PiemēriNagaideiti gosti deļ saimineicys ir eistyns puorbaudejums: Kod atbrauc pi zemnīka gosti, un saimineica stuov un ar rūku golvu kosa, itei pīzīmēj, ka pi saimineicys nav, ar kū gostus pabaruot.
Piemēri
- Nagaideiti gosti deļ saimineicys ir eistyns puorbaudejums: Kod atbrauc pi zemnīka gosti, un saimineica stuov un ar rūku golvu kosa, itei pīzīmēj, ka pi saimineicys nav, ar kū gostus pabaruot.
- Jau pyrms saullākta saiminīks un saimineica ar pōrejim gimines lūceklim un saleigtim strōdnīkim gōjuši pļaut sīnu.
- Nūgrīztom viersyunem kļovs i līpa ustobys prīškā ir līcinīki tam, kai 1929. godā itys lūzeišonā veiratāvam tykušais meža styurs palics par īkūptu sātu, kai taišni pyrma 45 godu Boleslavs par jaunū saimineicu atveds Helenu.
2.Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja. PiemēriAglyunys maizis muzeja saimineica Vija Kudiņa: rudzu maize napagaiss
Piemēri
- Aglyunys maizis muzeja saimineica Vija Kudiņa: rudzu maize napagaiss
- Skūla atsaroda kūka mōjā, kur dzeivōja ari pats skūlōtōjs un jō kolpōtōja – saimineica Jadviga Styvriņa.
- Posnīca: Labdīn, saimenīca!
3.Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko). PiemēriJei ir saimineica plašuokajā nūzeimē – Rušyunys bazneicā i sovā zīdušajā sātā.
Piemēri
- Jei ir saimineica plašuokajā nūzeimē – Rušyunys bazneicā i sovā zīdušajā sātā.
- Paraleli Naaizmērstule turpynuoja rakstnīceibu i dorbuošonūs Aglyunys bazneicā, kur jei beja saimineica, sekretare i daudzu cytu lītu kuortuotuoja. 1954. godā presē pasaruodeja roksts, kurā Naaizmērstulis literrūs tekstus nūsauce par „peršom”.
4.Sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml. PiemēriMeitīši vairōk pa kukni — pīpaleidz Koirovkas Vaļai, jei šudiņ te saimineica.
Piemēri
- Meitīši vairōk pa kukni — pīpaleidz Koirovkas Vaļai, jei šudiņ te saimineica.
- Ane pyrmuo atjēdze, ka bierinīki īt paceli, a saimineica nikuo nu golda nadūd leidza.
- Alise, gona nūsabeiduse, pasavēre iz saimineicu, kab radzātu, voi jei saprota muojīni, a saimineica aizrauteigi maiseja virīni, i redzējuos, ka jei nadzierd, tai ka Alise atsuoce otkon:
- Pādejā dīnā ar jū varēja sarunuot, reiz nazkaidys kuozu saimineicys nu Kaunatys atsasaceja, atskrēja pi mamys: „Moneit, paleidzi!”, atīt nu dorba, vēļ sāstās pi mašynys.
- Maņ pošai nav laika cept maizi, a es zynu vīnu saimineicu, kas regularai cap – pi juos es jamu eistu maizi.
- Saimineicu praseja kazyn cik – div saimineicys dora vīnā laikā, tod juos brauc paceli, cytys īsastuoj jūs vītā.
Stabili vārdu savienojumiGūdu saimineica.
Stabili vārdu savienojumi
- Gūdu saimineica — sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
Stabili vārdu savienojumiSaimineicys dīna.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: LLLD 2013, Bērzkalns 2007, Strods 1933, Lukaševičs 2023, KiV