brīdakls

vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	brīdakls	brīdakli
Ģen.	brīdakla	brīdaklu
Dat.	brīdaklam	brīdaklim
Akuz.	brīdaklu	brīdaklus
Lok.	brīdaklā	brīdaklūs

brīdāklys vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	brīdāklys	brīdākli
Ģen.	brīdākla	brīdāklu
Dat.	brīdāklam	brīdāklim
Akuz.	brīdāklu	brīdāklus
Lok.	brīdāklā	brīdāklūs

[Slišāns 2009 ]

brīdekleņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	brīdekleņš	brīdekleni
Ģen.	brīdekleņa	brīdekleņu
Dat.	brīdekleņam	brīdeklenim
Akuz.	brīdekleņu	brīdekleņus
Lok.	brīdekleņā	brīdekleņūs

[Bērzkalns 2007 ]

brīdakleits vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvs

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	brīdakleits	brīdakleiši
Ģen.	brīdakleiša	brīdakleišu
Dat.	brīdakleišam	brīdakleišim
Akuz.	brīdakleiti	brīdakleišus
Lok.	brīdakleitī	brīdakleišūs

[Bērzkalns 2007 ]

Cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa.

PiemēriAr nūzeimi ‘muldoņa’ lītoj ari substantivus bļuzņa ci bļugzne, ari: brīdaklys, klonga (pļuopa, ari cylvāks, kas gryuši īt – klongoj), klouga, pļurška, žļabine, gauza.

Saistītās nozīmesmurmuļs, vuovuļs, pļakša, bļuzneituojs, bļuzņa.

Avoti: Bērzkalns 2007, Slišāns 2009