bļuzņa
bļuzņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, attiecina uz abu dzimšu personām
Locīšana
bļuzņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, attiecina uz abu dzimšu personām
Locīšana
attiecina uz abu dzimšu personām Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
PiemēriAk, tī tuoc bļuzņa tik jir, nau jau luoga
Saistītās nozīmesbrīdakls, murmuļs, vuovuļs, pļakša, bļuzneituojs.
Avoti: Lukaševičs 2011, KiV