Latgalīšu volūdys tezaurs
Latgaliešu valodas tēzaurs
455 šķirkļi
bļuzņa
bļuzņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, attiecina uz abu dzimšu personāmLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.bļuzņabļuznis (ieteicams), bļuzņas
Ģen.bļuznis (ieteicams), bļuzņasbļuzņu
Dat.bļuzņaibļuzņom
Akuz.bļuzņubļuznis (ieteicams), bļuzņas
Lok.bļuzņābļuzņuos
bļuzņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, attiecina uz abu dzimšu personāmLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.bļuzņabļuznis (ieteicams), bļuzņas
Ģen.bļuznis (ieteicams), bļuzņasbļuzņu
Dat.bļuzņai (ieteicams), bļuzņambļuzņom
Akuz.bļuzņubļuznis (ieteicams), bļuzņas
Lok.bļuzņābļuzņuos
attiecina uz abu dzimšu personām Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
PiemēriAk, tī tuoc bļuzņa tik jir, nau jau luoga
  • nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ak, tī tuoc bļuzņa tik jir, nau jau luoga
Saistītās nozīmesbrīdakls, murmuļs, vuovuļs, pļakša, bļuzneituojs.
Sinonīmi
brīdakls1 — Cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa.
murmuļs2 — Cilvēks, kas runā niekus, pļāpā.
vuovuļs1.1 — Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
pļakša1 attiecina uz abu dzimšu personām — Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa.
bļuzneituojs1 — Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
brīdiņs1 — Blēņu runātājs, pļāpa.
Avoti: Lukaševičs 2011, KiV