blūduotuojs
blūduotuojs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blūduotuojs | blūduotuoji |
| Ģen. | blūduotuoja | blūduotuoju |
| Dat. | blūduotuojam | blūduotuojim |
| Akuz. | blūduotuoju | blūduotuojus |
| Lok. | blūduotuojā | blūduotuojūs |
1.joma: mitoloģija Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
PiemēriKod blūduotuojs pīsamat, juoīt atpakaļ iz tū vītu, kur suoc maļdeitīs.
- Kod blūduotuojs pīsamat, juoīt atpakaļ iz tū vītu, kur suoc maļdeitīs.
2.Tas, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
PiemēriPar blūduotuoju jis palyka piec mamys nuovis, da tam vysu apdareja i paleidzēja.
- Par blūduotuoju jis palyka piec mamys nuovis, da tam vysu apdareja i paleidzēja.
Avoti: LLtV 2012