bredzēt
bredzēt sarunvaloda
bredēt [Lukaševičs 2011 ]
bredziešona sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | bredziešona |
| Ģen. | bredziešonys (ieteicams), bredziešonas |
| Dat. | bredziešonai |
| Akuz. | bredziešonu |
| Lok. | bredziešonā |
1.Stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt.
Piemērikuo tī puiši kuļšonā varieja bredzēt, to vys meitinis bāga prūjom
- ironiska ekspresīvā nokrāsa kuo tī puiši kuļšonā varieja bredzēt, to vys meitinis bāga prūjom
2.Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
Piemērii soka: a tu že trezva sīvīte, kū tu, kū tu bredzej?
- i soka: a tu že trezva sīvīte, kū tu, kū tu bredzej?
- Atbredzej vīnā bredziešonā ar nūsolušim ceļgolym.
Avoti: Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV