bredzēt
bredzēt sarunvaloda
bredēt [Lukaševičs 2011 ]
bredziešona sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt.
Piemērikuo tī puiši kuļšonā varieja bredzēt, to vys meitinis bāga prūjom
Saistītās nozīmesvuovuļuot, brīdēt.
2.Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
Piemērii soka: a tu že trezva sīvīte, kū tu, kū tu bredzej?
Saistītās nozīmesvuovuļuot, murmuļuot.
Avoti: Bērzkalns 2007, Lukaševičs 2011, KiV