bļuzneituojs

vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa

Locīšana

Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.

PiemēriTik kū tī bļuzneituoji — voi ta jī kuo dareis, voi ta tī kaidi racieji.

Saistītās nozīmesbrīdakls, murmuļs, vuovuļs, pļakša, bļuzņa.