brīdakls
brīdakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīdakls | brīdakli |
Ģen. | brīdakla | brīdaklu |
Dat. | brīdaklam | brīdaklim |
Akuz. | brīdaklu | brīdaklus |
Lok. | brīdaklā | brīdaklūs |
brīdāklys vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[Slišāns 2009 ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīdāklys | brīdākli |
Ģen. | brīdākla | brīdāklu |
Dat. | brīdāklam | brīdāklim |
Akuz. | brīdāklu | brīdāklus |
Lok. | brīdāklā | brīdāklūs |
brīdekleņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīdekleņš | brīdekleni |
Ģen. | brīdekleņa | brīdekleņu |
Dat. | brīdekleņam | brīdeklenim |
Akuz. | brīdekleņu | brīdekleņus |
Lok. | brīdekleņā | brīdekleņūs |
brīdakleits vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[Bērzkalns 2007 ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brīdakleits | brīdakleiši |
Ģen. | brīdakleiša | brīdakleišu |
Dat. | brīdakleišam | brīdakleišim |
Akuz. | brīdakleiti | brīdakleišus |
Lok. | brīdakleitī | brīdakleišūs |
Cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa.
PiemēriAr nūzeimi ‘muldoņa’ lītoj ari substantivus bļuzņa ci bļugzne, ari: brīdaklys, klonga (pļuopa, ari cylvāks, kas gryuši īt – klongoj), klouga, pļurška, žļabine, gauza.
- Ar nūzeimi ‘muldoņa’ lītoj ari substantivus bļuzņa ci bļugzne, ari: brīdaklys, klonga (pļuopa, ari cylvāks, kas gryuši īt – klongoj), klouga, pļurška, žļabine, gauza.
Avoti: Bērzkalns 2007, Slišāns 2009