durs
durs sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | durs (ieteicams), duris |
| Ģen. | duru |
| Dat. | durim |
| Akuz. | durs (ieteicams), duris |
| Lok. | durīs |
Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
PiemēriJau gondreiž aiztaisejuse durs, sīvīte tūmār atsagrīze:
- Jau gondreiž aiztaisejuse durs, sīvīte tūmār atsagrīze:
- Kas byus nabyus, Koscei īsadaga acs, ruove vaļā durs.
- Golvonuos durs muižys ākai lelys i plotys, vēļ apdarynuotys kūkā grīztom ļovu golvom.
- Pi duru iz reizis nazvaneja, vēļ pasameiceja šuorbuos.
- jau īt pa durom īkšā
- I pavoda pa kuknis durom, atīt vēļ piec nedelis naprosa.
Stabili vārdu savienojumiAiz duru sprīde. Mute kuo klāva durs.
- Aiz duru sprīde — slepenībā lēma; aiz slēgtām, ciet aizvērtām durvīm runāja
- Mute kuo klāva durs — saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
Avoti: KiV