gasteit2
gasteit 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
[LLLD 2013, KiV ]gastēt [Jūrdžs 1999 ]
1.Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
PiemēriVītuos, kur nazkod svātcelinīki laipni uzjimti, gasteiti ar vysaidim gordumim, niu palykušs tik tukšys sātys.
2.Uzņemt viesus. [Jūrdžs 1999 ]
Avoti: LLLD 2013, KiV, Jūrdžs 1999