durnums
durnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
durnumeņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās.
PiemēriJū tuods durnums puorjieme, ka navarēja saprast, kū jis dareis.
Avoti: KiV