1.Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām. 1.1.bieži kopā ar: "virzības verbiem" Norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis. PiemēriAutoūstā paziņoj, ka atīt autobuss, cylvāki nasaprūt, ka jaubrauc paceli.
Piemēri
- Autoūstā paziņoj, ka atīt autobuss, cylvāki nasaprūt, ka jaubrauc paceli.
- Kaudzēs to tolcuoni sasvīde, vešolys sakruove, a ar tū pošu i aizalaida paceli.
- Tū padarejušys, fiksai kai styrnys boltim čūkstenim, aizliekšova paceli.
- Nazcik nūskumeigi braukt paceli lai ari tī zamoškā asam taipat daudz vysaidys dzaltonys prīcys.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām. PiemēriMaņ palyka cīši baile — un es dreižōk paceli.
Piemēri
- Maņ palyka cīši baile — un es dreižōk paceli.
- Zam saulis nūīšonys laupeituoji paceli, Palāda nūkuop nu ūzula.
- Žyužuonu dzeivuotuoju monts paceli, mīsys kopūs zam krystu, dvēselis pi mīra, acim radzamai myužeigs viņ saulis riņčs dabasūs.
- Ināra otkon paceli?
- Stase: Meitas jou paceli?
Avoti: LLLD 2013, Lukaševičs 2011, ADT 1983