bļuzneituojs
bļuzneituojs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bļuzneituojs | bļuzneituoji |
| Ģen. | bļuzneituoja | bļuzneituoju |
| Dat. | bļuzneituojam | bļuzneituojim |
| Akuz. | bļuzneituoju | bļuzneituojus |
| Lok. | bļuzneituojā | bļuzneituojūs |
Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
PiemēriTik kū tī bļuzneituoji — voi ta jī kuo dareis, voi ta tī kaidi racieji.
- Tik kū tī bļuzneituoji — voi ta jī kuo dareis, voi ta tī kaidi racieji.
- Tīpat tuoļuok bļuzneituoji daboj ari metaforisku apzeimiejumu: vīnys dīnys saiminīki – ar mēli jau gudri pasakuļt.
- lai īt vysi tī bļuzneituoji, dzaltonuo prese i kačapādi