Paplašinātā meklēšana
Meklējam ū.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (136):
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Saimineicys dīna Annas diena, arī Tirgus diena, ko svin 26. jūlijā
- solts auksts; tāds, kam ir zema temperatūra
- ceļtīs Braukt ar ūdens transporta līdzekli no viena krasta uz otru.
- sirds sylst prīkā būt apmierinātam, priecīgam
- palikt durakūs būt apmuļķotam, apkrāptam, nodotam
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
- ceļt nuosi būt iedomīgam, lepnam
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- byut bez sirds būt neiejūtīgam, cietsirdīgam
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- stuovēt ar obejom kuojom iz zemis Būt pārliecinātam, stingram savos uzskatos
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- apjimt būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.)
- ceļt Būvēt.
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
- dzeja Daiļliteratūras veids
- nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
- durovys īsaspīž durvis nevar atvērt ne uz vienu pusi; durvis iesprūst
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
- ierškeizs Ērkšķogu krūms
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
- mamai zam sirds grūtniecības stāvoklī
- nosuot pi sirds grūtniecības stāvoklī
- pajimt viersu gūt pārsvaru, uzvarēt
- jimt viersu gūt pārsvaru, uzveikt; ņemt virsroku
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
- nūzeimēt iezīmēt, lai būtu pamanāms; atzīmēt, ievilkt svītru
- guņs pokuluos izceļas strīds, kāds kļūst dusmīgs
- paruodeit kaidam durovys izraidīt, palūgt aiziet
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- Saiminīka dīna Jēkaba diena 25.jūlijā
- guļbišnīks kartupeļu pankūka
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- bedneit kļūt nabadzīgākam, kā bijis
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- īsakert sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- kū niu ko tagad darīt, kas tagad būs
- ierškeizs Krūms ar dzelkšņiem, Latvijā neaug.
- skaiteit puotorus lūgt Dievu
- gosts Lūgts viesis kāzās.
- sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- niulineiba mūsdienas
- atīt Nākot atkļūt, atnākt
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- solts nejūtīgs, neatsaucīgs, bargs
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- guņka no auduma gabaliem šūta sega
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
- mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
- mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
- jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
- vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
- apjam gryutumi sajūtas saguris, noguris
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- sirdssuope sāpes sirds apvidū
- giutīs pi sirds Sarūgtināt, aizvainot kādu
- dzīdnīceibys olūts saukts arī par mineralōlūtu, ūdens, kurā pastiprināti ir jūtami kādi minerāļi
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
- šaļts šalts, strūkla
- niulenejs šolaiku, mūsdienu, tagadējs
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- bednys tāds, kam nav vai parāk maz materiālu līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs
- eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
- dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
- atīt Tikt saņemtam (atsūtītam, atgādātam).
- eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
- iudiņa patmalis ūdens dzirnavas
- ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
ū citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV