Paplašinātā meklēšana
Meklējam pi.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (110):
- aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
- duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
- duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
- pilingavys durovys durvis ar pildiņiem
- durovys da kuojai vaļā durvis pilnīgi atvērtas, vaļā
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- nūsaceit īsi pateikt, piebilst
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- vysu pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- vyspyrms Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- dādu voduošona Ķīlas izpirkšanas uzdevuma veikšana.
- dzeraune lauki, ārpus pilsētas
- Lelais ols lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- Leluos aizdzereibys lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
- bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
- dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
- Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
- murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
- pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
- apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
- dag kai gunī par pietvīkušiem vaigiem
- paļdis aiz laika pateikties pirms laika
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
- jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
- cāls Piepildīts, pilns
- dataiseit durovu pievērt, neaizvērt līdz galam durvis
- pilings pildiņš
- bolsuot ar obejom rūkom pilnībā atbalstīt, piekrist
- cālais pīns Pilnpiens
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- pyrma tuo pirms tam, iepriekš
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
- jimt vārā rēķināties, pievērst uzmanību; ņemt vērā
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
- otkonejs tāds, kam pienākusi kārta, kārtējais
- pilingavs tāds, kas ir gatavots no pildiņiem
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
- ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
- pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
- jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
- otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
- paprīšku vispirms, kādas secības pašā sākumā.
pi citās vārdnīcās:
MLVV