Paplašinātā meklēšana
Meklējam ap.
Atrasts vārdos (21):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (174):
- apsavieršona Analizēšana, izsakot vērtējumus, spriedumus; apspriešana, iztirzāšana.
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- iuzys apakšbikses
- zadnīks apavu cietā daļa virs papēža; kape
- jimt apcietināt, aizturēt
- pajimt apcietināt, arestēt
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- abave apģērba sastāvdaļa - kājas ietērps; apavi
- apava apģērba sastāvdaļa - kājas ietērps; apavi
- apovi apģērba sastāvdaļa - kājas ietērps; apavi
- apaveņš apģērba sastāvdaļa - kāju ietērps; apavi
- apleik apkārt (kam)
- apleik apkārt; visās pusēs, uz visām pusēm
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
- apsavērt Apmeklēt, apraudzīt
- vērtīs Apmeklēt, apraudzīt.
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- apjimt apprecēt
- pajimt apprecēt (parasti sievieti)
- pļuopys aprunāšana, tenkas
- skoluot pa vysu dzerauni aprunāt
- ruodeit iz deninim apšaubīt kāda cilvēka veselo saprātu, rīcību, neuztvert nopietni
- dzalūņs apvainojuma, aizskāruma vārdi vai izturēšanās
- dzanyuļs apvainojuma, aizskāruma vārdi vai izturēšanās
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- dzeit golus apzināti, ilglaicīgi kādu vai kaut ko meklēt
- dzeit rūkā apzināti, ilglaicīgi kaut ko vai kādu meklēt
- dzeit pādus apzināti, ilglaicīgi kaut ko vai kādu meklēt
- likt rūku iz sirds apzvērēt
- dzeit ar asu, vibrējošu vai rotējošu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
- abļavuot Ar ēveli vai ēveļmašīnu apstrādāt virsmu (biežāk koka); ēvelēt.
- sadzeit ar spēku ievirzīt kādā priekšmetā, piemēram, naglas, tapas, vai kādā vietā
- laupeit Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka; lobīt.
- apdzeit atgrūst, apsteigt kādu pie barības
- tapete Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu; ekrāna tapete.
- žāluot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus; nožēlot
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- dzanamais bārdas, matu dzīšanas aparāts
- sirds sylst prīkā būt apmierinātam, priecīgam
- palikt durakūs būt apmuļķotam, apkrāptam, nodotam
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- skust būt par cēloni tam, ka dzīvniekam atdalās apmatojums
- sūdeitīs Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās; tiesāties
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- apjimt būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.)
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- abļa darbarīks koka virsmas apstrādāšanai; ēvele
- rūcinīks detaļa darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību; izkapts rokturis
- vuorti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru; vārti; zārdi.
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- pūsts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- žepers garena, no koka kārtīm vai apcirstiem skujkokiem veidota konstrukcija labības vai siena žāvēšanai; zārds
- žubuks Garena, no koka kārtīm vai apcirstiem skujkokiem veidota konstrukcija labības vai siena žāvēšanai; zārds.
- nabašnīka ručnīks Garš, šaurs auduma gabals, dvielis ko agrāk speciāli auda zārka nešanai un ielaišanai kapā.
- kast grābt (lapas, sienu)
- špaleri Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita materiāla sloksnes; tapetes.
- tapetis Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita materiāla sloksnes; tapetes.
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- apdzeit ievirzīt, izvietot apkārt, piemēram, mietus, stabus
- izavērt Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- apdzeit izdzīt kaut ko, piemēram, līniju, vagu, apkārt
- žvūrdzēt Izplatīties apkārtnē: mirdzēt, laistīties (par gaismu, krāsu), intensīvi skanēt (par skaņām); virmot.
- Teirais pūsts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- puordzeit izveidot gropi kādā apstrādājamā materiālā
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- atlase jauns dzinums (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm, var izveidoties par patstāvīgu augu.
- Jurgine Jura diena, 23. aprīlis.
- duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
- apsavieršona Kaut kā iepzīšana, to apskatot; apskatīšana, apskate
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- īsakert sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- stadeņš kociņš ar daļēji apcirstiem zariem, uz kura žāvēja labību; zārds
- žepers labības vai siena zārda daļa - eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem; zārda koks
- žuburs Labības vai siena zārda daļa - eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem; zārda koks.
- divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
- vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- pūsts zīds Neapputeksnēts zieds, no kura neaizmetas un neattīstās auglis.
- dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
- dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
- duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
- cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- aizadzeit nesekojot nekādiem apstākļiem, nonākt neparedzētā vietā, situācijā
- apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- kadaki nonēsāti apavi
- daskust noņemt lieko apmatojumu, visbiežāk bārdu; dzīt bārdu
- nūskust noņemt lieko apmatojumu, visbiežāk bārdu; dzīt bārdu
- paskust noņemt lieko apmatojumu, visbiežāk bārdu; dzīt bārdu
- skustīs noņemt lieko apmatojumu, visbiežāk bārdu; dzīt bārdu
- skust Noņemt lieko apmatojumu, visbiežāk bārdu; dzīt bārdu
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- pūsts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- pūsts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.; posts
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- apdzeit panākt kādu, kaut ko un aizsteigties priekšā; apdzīt
- taca paplāte ēdiena vai dzēriena pasniegšanai
- apsavērt Paraudzīties, lai ko pārredzētu vai ieraudzītu; aplūkot, apskatīties.
- dadzeit paspēt izdarīt; apgūt iekavēto
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- aizablūdeit pazaudēt ceļu, virzienu; apmaldīties
- nūblūdeit pazaudēt ceļu, virzienu; apmaldīties, nomaldīties
- nūsablūdeit pazaudēt ceļu, virzienu; nomaldīties, apmaldīties
- dreiza nuove pēkšņa, bieži vien kāda ārēja apstākļa izraisīta cilvēka fiziska, retāk psiholoģiska aiziešana
- jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- trokā uotrumā process, kas notiek ļoti ātri, neapdomīgi
- ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
- ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
- žāluotīs Runājot vai rakstot paust neapmierinātību; žēloties, sūdzēties
- runuot ar leikumu runāt aplinkus
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- nadzeit suņa uorā Saka par ļoti sliktiem laikapstākļiem.
- Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- verās kai teļš iz jaunu vuortu Saka, ja kāds ir neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- blūds saka, vispārīgi apzīmējot neizskaidrojamas, nedaudz mistiskas parādības, parasti nepatīkamas vai pat ļaunas; gars, gari
- sirdssuope sāpes sirds apvidū
- žāluot Saudzīgi, uzmanīgi lietot (priekšmetus), valkāt (apģērbu, apavus)
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- apsavierīņs Secīgs pārskats par kādu tēmu, notikumiem u. tml.; apskats.
- byuds Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē; vaigs.
- kadaks senāk kājas ietērps no koka, mūsdienās arī platāki apavi no plastmasas
- gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
- pīsavērt Skatoties uztvert, parasti lielā apjomā; saskatīties.
- apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
- guņs šaušana, apšaude
- abidnai tā, ka nodara pāri, ļoti sarūgtina, apbēdina.
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- blūdeigs tāds, kas apzināti izvēlas iet "neceļus", darīt pretēji pieņemtai morālei; pavedinošs
- gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
- blūdeigs tāds, kas pazaudējis ceļu; apmaldījies, nomaldījies
- dīks Tāds, kas tiek pavadīts bezdarbībā (par laikaposmu)
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku; neaizņemts; neapdzīvots.
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- pasavierīņs Tas, ko var ietvert redzes lokā, piem., apkārtne vai kāda tās daļa; aina, skats
- vuorti Uz ceļa novietota, appušķota kārts vai cita barjera kāzinieku apturēšanai.
- jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- žāluotīs Vaimanājot paust neapmierinātību, arī sāpes; gausties
- leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
- leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
- cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
- apzīst Ziežot noklāt, apziest.
- buorzda zoda un vaigu apmatojums; bārda
- apsaviernīks Žurnālists, kas specializējies apskatu veidošanā; apskatnieks.
ap citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
LLVV