Paplašinātā meklēšana
Meklējam ap.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- iuzys apakšbikses
- jimt apcietināt, aizturēt
- pajimt apcietināt, arestēt
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- apleik apkārt (kam)
- apleik apkārt; visās pusēs, uz visām pusēm
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- apjimt apprecēt
- pajimt apprecēt (parasti sievieti)
- pļuopys aprunāšana, tenkas
- skoluot pa vysu dzerauni aprunāt
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- likt rūku iz sirds apzvērēt
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- sirds sylst prīkā būt apmierinātam, priecīgam
- palikt durakūs būt apmuļķotam, apkrāptam, nodotam
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- apjimt būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.)
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- kast grābt (lapas, sienu)
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- Jurgine Jura diena, 23. aprīlis.
- duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- īsakert sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
- vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
- dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
- duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
- cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
- ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
- runuot ar leikumu runāt aplinkus
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- sirdssuope sāpes sirds apvidū
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
- apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
- guņs šaušana, apšaude
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
- leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
- cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
- apzīst Ziežot noklāt, apziest.
ap citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
LLVV