Paplašinātā meklēšana
Meklējam ak.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (87):
- iuzys apakšbikses
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
- duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- kast Kairināt kaklu - par klepu.
- kast Kārpīt, kašņāt, arī rakāt (zemi).
- jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
- dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
- bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
- brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
- murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
- durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- nazkurīne nezināma, nenosakāma vieta
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- buļvaine Norakts kartupeļu lauks
- buļvaite Norakts kartupeļu lauks.
- dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- palikt durakūs palikt kāršu spēlē "Duraks" par zaudētāju
- pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
- aiztaiseit durovys pārtrauc, atsakās no kaut kā ierasta
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
- nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
- kast rakt (kartupeļus)
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
- aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu tekstu kopums
- sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
- sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
- izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- īt kai smārāts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- sirds sluobej saka, ja uznāk sirds vājums
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
- paļdis par kūkom Saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
- aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
- dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
- kārtavuot iz duraku spēlēt kārtis; spēlēt "Duraku"
- duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
- duraceņš trešais tēva dēls, pasaku tēls; muļķītis
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
ak citās vārdnīcās:
MEV