Paplašinātā meklēšana
Meklējam ci.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (128):
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- jimt apcietināt, aizturēt
- pajimt apcietināt, arestēt
- Aizkaļne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā.
- dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
- dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- byut bez sirds būt neiejūtīgam, cietsirdīgam
- stuovēt ar obejom kuojom iz zemis Būt pārliecinātam, stingram savos uzskatos
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
- cīši ciet
- ceļt dabasūs Cildināt, iepriecināt, slavēt.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- duriņs Cilvēks, kas iet, noliecis galvu
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- jiemiejs cilvēks, kas novāc ražu
- brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
- murmuļs cilvēks, kas runā niekus, pļāpā
- dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
- leikums cita risinājuma, rīcības, virziena meklējums, parasti savstarpējās attiecībās, mentālā līmenī
- gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
- pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
- durovys cīši durvis aizslēgtas, aizvērtas ciet
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
- da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- jimtīs nu sirds enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
- ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
- ceļt gūdā Godāt, cildināt, slavināt.
- piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- sevkurs ikviens; jebkurš cilvēks
- olūts Informācijas dokuments, grāmata, datne
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- Kas suņam asti ceļs, ka na pats. Ja citi neliela, tad jāliela pašam sevi.
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
- dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
- ūdzis dzymums ļauns cilvēks
- dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- bedneits nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte
- kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
- obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
- skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- vuovuļs Pļāpīgs cilvēks
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
- ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
- pasauļs Sabiedrība, cilvēku grupa, arī cilvēce.
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
- sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
- gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- aiz duru sprīde slepenībā lēma; aiz slēgtām, ciet aizvērtām durvīm runāja
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- sirdeigs tāds (cilvēks), kas ir dusmīgs
- kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
- nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- ceļt trikmīni Trokšņot, celt traci.
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- īleist sirdī uzzināt, ko cits cilvēks domā, pārdzīvo
- saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
- dāds Vecs cilvēks.
- jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
- dzeja Vilnas, kokvilnas vai cita materiāla diegu kopums, kamols
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
ci citās vārdnīcās: