Paplašinātā meklēšana
Meklējam te.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (146):
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- pļuopys aprunāšana, tenkas
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- solts auksts; tāds, kam ir zema temperatūra
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
- dzeja Daiļliteratūras veids
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
- eistineiba fiziskā realitāte; īstenība
- guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- dzymta ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
- pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
- nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
- sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- nūsaceit īsi pateikt, piebilst
- eistineibys izteiksme īstenības izteiksme
- cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- obi kā [viens](https://tezaurs.lv/viens), tā otrs; abi
- dzeja kāda materiāla pavediens, diegs
- nūstuok kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
- nūstyn kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
- nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
- nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
- nazkod saceja kādreiz, senāk teica
- da kaut; norāda uz nenoteiktību
- Kurs te saiminīks? kurš te ir galvenais
- jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
- lels paļdis liela pateicība
- naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
- baba mātes vai tēva māte; vecāmāte
- vacāta mātes vai tēva māte; vecāmāte
- dāds Mātes vai tēva tēvs.
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- nikaidā gadīnī nekādā gadījumā, noteikti nē
- nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
- durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
- skrīn kai guņs nežēlīgi ātrs, steidzīgs
- nūsaceit nolemt un paziņot; noteikt (likumu, normu, termiņu u.c.)
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
- maut noteiktā veidā kustināt roku vai galvu; māt
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- sevkurā gadīnī noteikti, katrā ziņā
- saimisteiba Noteikts saimniekošanas, ražošanas veids
- nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
- bedneits nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte
- juoņūga Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
- parečka Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
- pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- olūts pamats, sākums, arī izejas materiāls
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- paļdis pateicība
- paļdeišona pateicības, paldies teikšana
- papaļdeit pateikt paldies; pateikties
- paļdis aiz laika pateikties pirms laika
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
- nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
- nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
- aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu tekstu kopums
- sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
- ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- dzeds Senči, priekšteči.
- gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- baba sieviete, kas sniedz palīdzību dzemdībās; vecmāte
- daiļais dzymums sieviete; sieviešu dzimums
- skaistais dzymums sieviete; sieviešu dzimums
- vuojais dzymums sieviete; sieviešu dzimums
- apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
- bednys tāds, kam nav vai parāk maz materiālu līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
- dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
- dzīsme teksts, ko var izmantot dziedāšanai; arī dzejolis
- dzedeņš tēva vai mātes brālis
- dzeds Tēva vai mātes tēvs.
- dzymdynuotuoji tēvs un māte
- eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
- da un; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- paļdis vuords vārs, vārdi, ar ko pauž pateicību
- vacāta veca sieviete; sirmgalve
- baba veca sieviete; vecene
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- dzeja Vilnas, kokvilnas vai cita materiāla diegu kopums, kamols
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
te citās vārdnīcās:
MEV