Paplašinātā meklēšana
Meklējam tu.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (115):
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- jimt apcietināt, aizturēt
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- da bet, taču; norāda uz pretstatus
- klieveņš Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- trokais buļvs dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- durinēt Iet ar noliektu galvu
- nūzeimēt iezīmēt, lai būtu pamanāms; atzīmēt, ievilkt svītru
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- nūstuok kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
- nūstyn kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
- pasauļa kars Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- buļvaine kartupeļu lauks
- guļbišnīks kartupeļu pankūka
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- Lelais ols lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- Leluos aizdzereibys lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- nūst lieto, lai aizstātu virzības verbu
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- buļvaine Norakts kartupeļu lauks
- buļvaite Norakts kartupeļu lauks.
- uļbicaine novākts kartupeļu lauks
- dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- ceļtīs Pamosties un atstāt guļasvietu; celties.
- pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
- ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
- sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
- Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
- nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
- kast rakt (kartupeļus)
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- skaiteit runāt ko iegaumētu, iemācītu
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
- parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu tekstu kopums
- dzymums saistīts ar dzimtu vai izcelsmi
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- dzīdnīceibys olūts saukts arī par mineralōlūtu, ūdens, kurā pastiprināti ir jūtami kādi minerāļi
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- sirdskaite sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
- durns tāds, kas izturas muļķīgi
- dzymts tāds, kas saistīts ar dzimšanu, tuvs, savējais no dzimšanas
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
- otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
- eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
tu citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV