Paplašinātā meklēšana
Meklējam ni.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (96):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
- pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
- klieveņš Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
- bļuzneituojs Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa
- bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
- murmuļs cilvēks, kas runā niekus, pļāpā
- patmaļnīks Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
- sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
- nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- ailineica dzejniece
- ailinīks dzejnieks
- trokais buļvs dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
- ailinīks dziesminieks
- patmaļneica dzirnavnieka sieva
- alkiune elkonis
- da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
- ceļt iz orkla Godināt, lielīt (Viļāni u. c.)
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- mamai zam sirds grūtniecības stāvoklī
- nosuot pi sirds grūtniecības stāvoklī
- dzymta ģimene (divās, trijās paaudzēs); vecāki un bērni
- dzymta ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
- dzymums ģinšu grupa dzīvniekam; dzimta
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
- aizīt tupeņu nūkuostu Izvadīt urīnu no organisma.
- saime kalpu kopums saimniecībā
- da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
- dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
- bļuznēt melst niekus, runāt runāšanas pēc; pļāpāt, muldēt
- sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
- dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
- durns nevaldāms, biežāk par dzīvniekiem
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- saimisteiba Noteikts saimniekošanas, ražošanas veids
- ierškūga ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
- agrysta Ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- apjimt pārņemt psihi, organismu
- ceļt goldā Pasniegt ēdienu, dzērienu.
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- saimisteiba Ražošanas uzņēmums, biežāk zemnieku saimniecība
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- baba sieviete, kas sniedz palīdzību dzemdībās; vecmāte
- sirdskaite sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- vīnys dīnys saiminīki slikti, neprasmīgi saimnieki
- mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- sirdeigs tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt (par dzīvniekiem); nikns
- eists tāds, kas saistīts ar asinsradniecību
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
- saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
- saimnīkuot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
ni citās vārdnīcās:
MLVV