Paplašinātā meklēšana
Meklējam au.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (179):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- gryuši ar uzvedības vai psihiskās uztveres traucējumiem
- atdareit durovys atrast kaut ko jaunu, atklāt jaunu pasauli
- nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
- solts auksts; tāds, kam ir zema temperatūra
- pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
- ceļtīs Braukt ar ūdens transporta līdzekli no viena krasta uz otru.
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- klieveņš Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
- vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
- mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
- mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
- nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- nazcik Drusku, mazliet; nedaudz
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
- abryuss galdauts
- dzymta ģimene (divās, trijās paaudzēs); vecāki un bērni
- dzymta ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- atīt Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā.
- pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
- pajimt iesaukt dienestā
- sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- izsvīst pa durovom izsviest laukā; nelaist iekšā
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- obi kā [viens](https://tezaurs.lv/viens), tā otrs; abi
- nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
- nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
- buļvaine kartupeļu lauks
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- da kaut; norāda uz nenoteiktību
- saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
- ierškeizs Krūms ar dzelkšņiem, Latvijā neaug.
- jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
- dzeraune lauki, ārpus pilsētas
- divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
- vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
- dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- maut likt iemaukta dzelžus zirgam mutē
- Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
- ūdzis dzymums ļauns cilvēks
- sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
- nazkai mazliet, zināmā mērā; kaut kā
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- solts nejūtīgs, neatsaucīgs, bargs
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- aizocu pasauļs neredzamā pasaule
- nazcik nezināms skaits; daudz
- guņka no auduma gabaliem šūta sega
- pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- buļvaine Norakts kartupeļu lauks
- buļvaite Norakts kartupeļu lauks.
- saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
- uļbicaine novākts kartupeļu lauks
- ceļtīs Paaugstināties, palielināties.
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- palikt durakūs palikt kāršu spēlē "Duraks" par zaudētāju
- kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
- giutīs pi sirds Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu
- patmalis pārmaiņas, juku laiki tautas, sabiedrības grupas dzīvē
- aiztaiseit durovys pārtrauc, atsakās no kaut kā ierasta
- ceļt Pārvietot augstāk, uz augšu; celt.
- pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
- jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
- skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
- jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
- ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
- maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm); maut
- vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
- skaiteit runāt ko iegaumētu, iemācītu
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
- da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
- iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- dzīdnīceibys olūts saukts arī par mineralōlūtu, ūdens, kurā pastiprināti ir jūtami kādi minerāļi
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
- švuorbuotīs šaubīties
- guņs šaušana, apšaude
- guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
- gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
- gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
- buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
- nūzīst Uzziedēt visiem, daudziem.
- izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
- paļdis vuords vārs, vārdi, ar ko pauž pateicību
- otkon vēlreiz, no jauna, atkal
- otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- ceļtīs Virzīties uz augšu; celties.
au citās vārdnīcās:
MLVV
MEV