Paplašinātā meklēšana
Meklējam iz.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
Atrasts skaidrojumos (147):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- pajimt iz poruoda aizņemties
- aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
- pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
- jimt apcietināt, aizturēt
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- ceļt prīškā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
- duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
- pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- aizsirdeit darīt dusmīgu; kaitināt, aizkaitināt
- nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- durovys cīši durvis aizslēgtas, aizvērtas ciet
- durovys aizkreit durvis nav iespējams atvērt, slēdzis, āķis ut.ml. aizkritis
- kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
- sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
- eistineiba fiziskā realitāte; īstenība
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- guņs gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- nazkod Iepriekš, agrāk; senāk, kādreiz
- pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
- eistineibys izteiksme īstenības izteiksme
- guņs pokuluos izceļas strīds, kāds kļūst dusmīgs
- bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- paruodeit kaidam durovys izraidīt, palūgt aiziet
- syrdynuot izraisīt (kādā) dusmas; kaitināt
- cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
- Dīva dūts duraceņš izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- izsvīst pa durovom izsviest laukā; nelaist iekšā
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- jimt izvēlēties sievu (retāk vīru); precēt
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
- nazkod saceja kādreiz, senāk teica
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- dādu voduošona Ķīlas izpirkšanas uzdevuma veikšana.
- dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
- naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
- nūst lieto, lai aizstātu virzības verbu
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
- dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
- kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- olūts pamats, sākums, arī izejas materiāls
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- giutīs pi sirds Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu
- jimt pārņemt, sākties (fizioloģiskā nozīmē)
- pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
- niu pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niule pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- īt pi sirds patikt, izjust prieku, gandarījumu
- olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
- kai gunī sadegt pazust, izgaist
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- dataiseit durovu pievērt, neaizvērt līdz galam durvis
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- aile rinda, izkārtojums rindās
- vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- dzymums saistīts ar dzimtu vai izcelsmi
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- giutīs pi sirds Sarūgtināt, aizvainot kādu
- aile Secība, izkārtojums kārtās
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- aiz duru sprīde slepenībā lēma; aiz slēgtām, ciet aizvērtām durvīm runāja
- apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
- vareiba spēks (garīgais, ne fiziskais)
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- otkonejs tāds, kas atkārtojas, vēlreizējais
- gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
- nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
- durns tāds, kas izturas muļķīgi
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
- dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
- dzīsme teksts, ko var izmantot dziedāšanai; arī dzejolis
- izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
- leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
- otkon vēlreiz, no jauna, atkal
- otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
- otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
iz citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV