Paplašinātā meklēšana

Meklējam ot.

Atrasts vārdos (20):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (195):

buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
Aizkaļne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā.
pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
ceļtīs Braukt ar ūdens transporta līdzekli no viena krasta uz otru.
palikt durakūs būt apmuļķotam, apkrāptam, nodotam
sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
ceļtīs ar gailim celties no miega ļoti agri
duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
obeji divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
obi divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
jimtīs fotografēties
guņs gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots
guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
gotovs nūmiert gatavs ziedot, atdot visu
švuorbuotīs grīļoties
pajimt iz ūtrys kuojis iedzert alkoholu atkārtoti, vairāk kā vienu glāzīti
dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
turēt siržu ilgstoši dusmoties uz kādu
bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
sirdeit Izraisīt (kādā) dusmas; sadusmot
cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
obi kā [viens](https://tezaurs.lv/viens), tā otrs; abi
obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
obeji kā viens, tā otrs; abi
obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
nūstuok kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
nūstyn kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
da kaut; norāda uz nenoteiktību
dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
nūsaceit likt ievērot kādu nosacījumu, nereti tieši jurisprudencē
leikumuots līkumots, līkumains
cīši ļoti
skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
da smierts ļoti stipri
sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
šaļts moments, kad kas notiek
atīt Nākot atkļūt, atnākt
durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
nikaidā gadīnī nekādā gadījumā, noteikti nē
Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
nūsaceit nolemt un paziņot; noteikt (likumu, normu, termiņu u.c.)
pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
maut noteiktā veidā kustināt roku vai galvu; māt
pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
sevkurā gadīnī noteikti, katrā ziņā
saimisteiba Noteikts saimniekošanas, ražošanas veids
nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
gadīņs notikums, atgadījums
apzīst Notraipīt, nosmērēt.
nūzīst Notraipīt, nosmērēt.
maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
giutīs pi sirds Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu
gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
ceļt Pārvietot augstāk, uz augšu; celt.
maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
paļdis par kūkom Saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
sasasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties
aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
giutīs pi sirds Sarūgtināt, aizvainot kādu
skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
pilingavs tāds, kas ir gatavots no pildiņiem
gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
dzīsme teksts, ko var izmantot dziedāšanai; arī dzejolis
otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
ceļt trikmīni Trokšņot, celt traci.
ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
pa nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
apzīst Ziežot noklāt, apziest.

ot citās vārdnīcās:

Tēzaurs