Paplašinātā meklēšana
Meklējam pa.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (242):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- iuzys apakšbikses
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- pajimt apprecēt (parasti sievieti)
- ceļt gaismā Atklāt, padarīt zināmu.
- ceļt prīškā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- atdareit durovys atrast kaut ko jaunu, atklāt jaunu pasauli
- nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- brīdiņs blēņu runātājs, pļāpa
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- patmaļnīks Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
- leikums cita risinājuma, rīcības, virziena meklējums, parasti savstarpējās attiecībās, mentālā līmenī
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- guņs gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots
- kast grābt (lapas, sienu)
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- dzymta ģimene (divās, trijās paaudzēs); vecāki un bērni
- ūdzis dzymums ģinšu grupa
- dzymta ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
- dzymums ģinšu grupa dzīvniekam; dzimta
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- atīt Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā.
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
- nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
- nūzeimēt iezīmēt, lai būtu pamanāms; atzīmēt, ievilkt svītru
- gotovs iz vysu ir gatavs visu darīt, par visu atbildēt
- nūsaceit īsi pateikt, piebilst
- bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- paruodeit kaidam durovys izraidīt, palūgt aiziet
- Dīva dūts duraceņš izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- Kas suņam asti ceļs, ka na pats. Ja citi neliela, tad jāliela pašam sevi.
- aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
- obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- dzeja kāda materiāla pavediens, diegs
- vysu pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- vyspyrms Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- kast Kairināt kaklu - par klepu.
- guļbišnīks kartupeļu pankūka
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
- lels paļdis liela pateicība
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
- lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
- gryuši mokoša, nepatīkama, galvenokārt, psihiska stāvokļa konstatējums
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
- krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
- aizocu pasauļs neredzamā pasaule
- pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
- durns nevaldāms, biežāk par dzīvniekiem
- nūsaceit nolemt un paziņot; noteikt (likumu, normu, termiņu u.c.)
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
- paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
- nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- da nu, taču; pastiprina nākamo vārdu
- pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
- ceļtīs Paaugstināties, palielināties.
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- cikom kas pagaidām, līdz šim brīdim
- dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- palikt durakūs palikt kāršu spēlē "Duraks" par zaudētāju
- kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
- olūts pamats, sākums, arī izejas materiāls
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
- dag kai gunī par pietvīkušiem vaigiem
- ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- patmalis pārmaiņas, juku laiki tautas, sabiedrības grupas dzīvē
- da pastiprina noliegumu
- jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
- niu pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niule pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- paļdis pateicība
- paļdeišona pateicības, paldies teikšana
- papaļdeit pateikt paldies; pateikties
- paļdis aiz laika pateikties pirms laika
- eista cyukys laime patiesa veiksme
- eistuos kartys patiesais iemesls
- eisti nā patiesībā nē, īsti nē
- eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
- eistineiba patiešām, patiesībā
- eistyn patiešām, tiešām
- īt pi sirds patikt, izjust prieku, gandarījumu
- skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- kai gunī sadegt pazust, izgaist
- jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- pa prīšku Priekšā, priekšgalā; pa priekšu.
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
- maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm); maut
- nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
- ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- pasauļs Sabiedrība, cilvēku grupa, arī cilvēce.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- dzīdnīceibys olūts saukts arī par mineralōlūtu, ūdens, kurā pastiprināti ir jūtami kādi minerāļi
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- baba sieviete, kas sniedz palīdzību dzemdībās; vecmāte
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
- brīdēt Stāstīt blēņas, nepatiesību; pļāpāt, lielīties, pārspīlēt.
- pa šaļtei šad un tad, ik pa brīdim
- cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
- guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- bednys tāds, kam nav vai parāk maz materiālu līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs
- cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
- gotovs tāds, kas ir bez dzīvības pazīmēm; beigts, pagalam
- gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
- sirdeigs tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt (par dzīvniekiem); nikns
- eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
- paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
- otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- duraceņš trešais tēva dēls, pasaku tēls; muļķītis
- ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
- apjam mīgs uznāk miegs, paliek miegains
- buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
- aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
- paļdis vuords vārs, vārdi, ar ko pauž pateicību
- otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
- paprīšku vispirms, kādas secības pašā sākumā.
- cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
- zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
pa citās vārdnīcās: