Paplašinātā meklēšana
Meklējam ka.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (283):
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- apleik apkārt (kam)
- apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
- pļuopys aprunāšana, tenkas
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
- atdareit durovys atrast kaut ko jaunu, atklāt jaunu pasauli
- jimt atzīt, uzskatīt
- solts auksts; tāds, kam ir zema temperatūra
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
- šaļteņa brītiņš, mirklītis; īss laika posms
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- stuovēt ar obejom kuojom iz zemis Būt pārliecinātam, stingram savos uzskatos
- nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- apjimt būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.)
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
- duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
- bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- duriņs Cilvēks, kas iet, noliecis galvu
- pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- jiemiejs cilvēks, kas novāc ražu
- mauduotuojs Cilvēks, kas peld; peldētājs
- brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
- bļuzneituojs Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa
- bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
- murmuļs cilvēks, kas runā niekus, pļāpā
- dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
- patmaļnīks Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- aizsirdeit darīt dusmīgu; kaitināt, aizkaitināt
- sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
- cāls Dižens, svinīgs, arī skaists.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- patmaļneica dzirnavnieka sieva
- sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- dzymums ģinšu grupa dzīvniekam; dzimta
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- syrdynuot izraisīt (kādā) dusmas; kaitināt
- cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
- nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- Saiminīka dīna Jēkaba diena 25.jūlijā
- nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
- nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
- kast Kairināt kaklu - par klepu.
- saime kalpu kopums saimniecībā
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- kast Kārpīt, kašņāt, arī rakāt (zemi).
- buļvaine kartupeļu lauks
- guļbišnīks kartupeļu pankūka
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- da kaut; norāda uz nenoteiktību
- bedneit kļūt nabadzīgākam, kā bijis
- kū niu ko tagad darīt, kas tagad būs
- saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
- eists Labākais, atbilstošākais
- da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
- lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
- nazkai mazliet, zināmā mērā; kaut kā
- gryuši mokoša, nepatīkama, galvenokārt, psihiska stāvokļa konstatējums
- šaļts moments, kad kas notiek
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- ar ūkstu durovu meklēt nav spēka atvērt durvis
- Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- šaļts neilgs laika posms; brīdis
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
- kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
- cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
- brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
- murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
- murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
- murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
- nazcik nezināms skaits; daudz
- pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
- paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
- paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- buļvaine Norakts kartupeļu lauks
- buļvaite Norakts kartupeļu lauks.
- sevkurā gadīnī noteikti, katrā ziņā
- uļbicaine novākts kartupeļu lauks
- da nu, taču; pastiprina nākamo vārdu
- juoņūga Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
- parečka Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
- aiztaiseit durovys pārtrauc, atsakās no kaut kā ierasta
- pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
- jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- paļdis aiz laika pateikties pirms laika
- saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- sirsneņa Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
- sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
- ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
- maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm); maut
- Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
- kast rakt (kartupeļus)
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
- vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
- sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
- izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- īt kai smārāts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- sirds sluobej saka, ja uznāk sirds vājums
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
- paļdis par kūkom Saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
- aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
- rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
- gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- baba sieviete, kas sniedz palīdzību dzemdībās; vecmāte
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- pajimt acs rūkā skaties uzmanīgāk, vērīgāk
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- vareiba spēks (garīgais, ne fiziskais)
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
- cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- sirdeigs tāds (cilvēks), kas ir dusmīgs
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- bednys tāds, kam ir bēdas; bēdīgs, skumjš
- leikumains tāds, kam ir līkumi; līkumains
- duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- bednys tāds, kam nav vai parāk maz materiālu līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs
- cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
- otkonejs tāds, kam pienākusi kārta, kārtējais
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- otkonejs tāds, kas atkārtojas, vēlreizējais
- kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
- gotovs tāds, kas ir bez dzīvības pazīmēm; beigts, pagalam
- pilingavs tāds, kas ir gatavots no pildiņiem
- gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
- gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
- nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
- gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
- sirdeigs tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt (par dzīvniekiem); nikns
- durns tāds, kas izturas muļķīgi
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- eists tāds, kas saistīts ar asinsradniecību
- dzymts tāds, kas saistīts ar dzimšanu, tuvs, savējais no dzimšanas
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
- skaiteit uzskatīt, vērtēt
- aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
- leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
- otkon vēlreiz, no jauna, atkal
- otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
- dzeja Vilnas, kokvilnas vai cita materiāla diegu kopums, kamols
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
- leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
- cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
- pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
ka citās vārdnīcās: