Paplašinātā meklēšana
Meklējam ē.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (313):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- jimt apcietināt, aizturēt
- pajimt apcietināt, arestēt
- Aizkaļne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā.
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- apleik Apkārt; uz visām pusēm; lokveidā (ar kustības darbības vardiem)
- apleik apkārt; visās pusēs, uz visām pusēm
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- apjimt apprecēt
- pajimt apprecēt (parasti sievieti)
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- likt rūku iz sirds apzvērēt
- gryuši ar uzvedības vai psihiskās uztveres traucējumiem
- dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
- nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
- jimt kuojis par placim bēgt
- brīdiņs blēņu runātājs, pļāpa
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- ceļt Būvēt.
- ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
- klieveņš Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
- vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- ceļt dabasūs Cildināt, iepriecināt, slavēt.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
- duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
- bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- duriņs Cilvēks, kas iet, noliecis galvu
- pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- jiemiejs cilvēks, kas novāc ražu
- mauduotuojs Cilvēks, kas peld; peldētājs
- brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
- bļuzneituojs Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa
- bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
- murmuļs cilvēks, kas runā niekus, pļāpā
- dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
- patmaļnīks Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- leikums cita risinājuma, rīcības, virziena meklējums, parasti savstarpējās attiecībās, mentālā līmenī
- mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
- mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
- obeji divi minētie
- obi divi minētie
- gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
- pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
- klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
- durovys cīši durvis aizslēgtas, aizvērtas ciet
- durovys aizkreit durvis nav iespējams atvērt, slēdzis, āķis ut.ml. aizkritis
- durovys īsaspīž durvis nevar atvērt ne uz vienu pusi; durvis iesprūst
- durovys da kuojai vaļā durvis pilnīgi atvērtas, vaļā
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- eists dzimts (atšķirībā no ienācējā)
- da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- jimtīs fotografēties
- vyspyrms Galvenokārt, pāri visam pārējam.
- piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- pajimt viersu gūt pārsvaru, uzvarēt
- dzymta ģimene (divās, trijās paaudzēs); vecāki un bērni
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- vareiba iespēja, iespējas
- pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
- nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
- nūzeimēt iezīmēt, lai būtu pamanāms; atzīmēt, ievilkt svītru
- sevkurs ikviens; jebkurš cilvēks
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- gotovs iz vysu ir gatavs visu darīt, par visu atbildēt
- bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
- Dīva dūts duraceņš izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- jimt izvēlēties sievu (retāk vīru); precēt
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- Saiminīka dīna Jēkaba diena 25.jūlijā
- nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- nūsaceits konkrēts, zināms
- saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
- dzeraune lauki, ārpus pilsētas
- dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
- maut likt iemaukta dzelžus zirgam mutē
- nūsaceit likt ievērot kādu nosacījumu, nereti tieši jurisprudencē
- lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
- ūdzis dzymums ļauns cilvēks
- skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
- sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
- baba mātes vai tēva māte; vecāmāte
- vacāta mātes vai tēva māte; vecāmāte
- dāds Mātes vai tēva tēvs.
- dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
- dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
- nazkai mazliet, zināmā mērā; kaut kā
- bļuznēt melst niekus, runāt runāšanas pēc; pļāpāt, muldēt
- jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
- jimt nalobu golu mirt traģiskā nāvē; ņemt nelabu galu
- gryuši mokoša, nepatīkama, galvenokārt, psihiska stāvokļa konstatējums
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- ar ūkstu durovu meklēt nav spēka atvērt durvis
- naz deļkuo nav zināms, kāpēc
- naz parkū Nav zināms, kāpēc.
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- nikaidā gadīnī nekādā gadījumā, noteikti nē
- krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
- duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
- cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
- brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
- murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
- durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- skrīn kai guņs nežēlīgi ātrs, steidzīgs
- apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūst nu ocu noslēpties, nerādīties
- ceļtīs Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- apzīst Notraipīt, nosmērēt.
- nūzīst Notraipīt, nosmērēt.
- nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- bedneits nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte
- ierškūga ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
- agrysta Ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- palikt durakūs palikt kāršu spēlē "Duraks" par zaudētāju
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis pārmaiņas, juku laiki tautas, sabiedrības grupas dzīvē
- jimt pārņemt, sākties (fizioloģiskā nozīmē)
- maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
- mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
- mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
- ceļt goldā Pasniegt ēdienu, dzērienu.
- niu pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niule pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- eisti nā patiesībā nē, īsti nē
- saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- zam ailis pēc kārtas
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
- dataiseit durovu pievērt, neaizvērt līdz galam durvis
- vysu pyrma Pirmkārt, galvenokārt, pāri visam pārējam.
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- vuovuļs Pļāpīgs cilvēks
- nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
- Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
- ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
- saimisteiba Ražošanas uzņēmums, biežāk zemnieku saimniecība
- jimt vārā rēķināties, pievērst uzmanību; ņemt vērā
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- skaiteit runāt ko iegaumētu, iemācītu
- vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
- pasauļs Sabiedrība, cilvēku grupa, arī cilvēce.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
- sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- zīst Sākt ziedēt.
- ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- pajimt acs rūkā skaties uzmanīgāk, vērīgāk
- aiz duru sprīde slepenībā lēma; aiz slēgtām, ciet aizvērtām durvīm runāja
- sirdssuope smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; sirdsdēsti
- apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- vareiba Spējas
- vareiba spēks (garīgais, ne fiziskais)
- kārtavuot iz duraku spēlēt kārtis; spēlēt "Duraku"
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- brīdēt Stāstīt blēņas, nepatiesību; pļāpāt, lielīties, pārspīlēt.
- bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
- ierškūga Šo ogulāju oga, ērkšķoga
- agrysta Šo ogulāju oga; ērkšķoga
- niulenejs šolaiku, mūsdienu, tagadējs
- nazkai tā, kā ir iespējams, tā, kā sanāk
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- sirdeigs tāds (cilvēks), kas ir dusmīgs
- bednys tāds, kam ir bēdas; bēdīgs, skumjš
- duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
- otkonejs tāds, kam pienākusi kārta, kārtējais
- otkonejs tāds, kas atkārtojas, vēlreizējais
- kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
- gotovs tāds, kas ir bez dzīvības pazīmēm; beigts, pagalam
- gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
- nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
- sirdeigs tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt (par dzīvniekiem); nikns
- eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- dzymts tāds, kas saistīts ar dzimšanu, tuvs, savējais no dzimšanas
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
- dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
- dzedeņš tēva vai mātes brālis
- dzeds Tēva vai mātes tēvs.
- dzymdynuotuoji tēvs un māte
- otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- duraceņš trešais tēva dēls, pasaku tēls; muļķītis
- da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
- ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
- skaiteit uzskatīt, vērtēt
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- nūzīst Uzziedēt visiem, daudziem.
- īleist sirdī uzzināt, ko cits cilvēks domā, pārdzīvo
- aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- vareiba Varēšana
- saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
- dāds Vecs cilvēks.
- vieja patmalis Vējdzirnavas
- leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
- otkon vēlreiz, no jauna, atkal
- otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
- otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
- slaucama guņs vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
ē citās vārdnīcās:
MLVV