Paplašinātā meklēšana
Meklējam da.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (377):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- dasadzeit aizdzīt, biežāk mājdzīvniekus, mājdzīvniekus kur, līdz kādai vietai
- atsejis aizjūga piederuma daļa: virves vai siksnas, ar kurām sasien loku un ilksi; dzeņaukste
- dzanyukšys aizjūga piederums: ādas siksnas, ar kurām sasien loku ar ilksi; dzeņaukste
- sasadzeit aizkavēties, sakrāties par darbiem
- dzanyuļs aizsardzības orgāns dažiem kukaiņiem, ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde; dzelonis
- dzalūņs aizsardzības orgāns dažiem kukaiņiem, ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde; dzelonis.
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- zadnīks apavu cietā daļa virs papēža; kape
- abave apģērba sastāvdaļa - kājas ietērps; apavi
- apava apģērba sastāvdaļa - kājas ietērps; apavi
- apovi apģērba sastāvdaļa - kājas ietērps; apavi
- apaveņš apģērba sastāvdaļa - kāju ietērps; apavi
- apleik Apkārt; uz visām pusēm; lokveidā (ar kustības darbības vardiem)
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- ruodeit iz deninim apšaubīt kāda cilvēka veselo saprātu, rīcību, neuztvert nopietni
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- pīdzeit ar noteiktu tehnoloģiju darīt kādu darbu
- dzeit ar noteiktu tehnoloģiju, metodi darīt kādu darbu, parasti lauksaimniecībā
- puordzeit ar noteiktu tehnoloģiju, metodi darīt kādu darbu, parasti lauksaimniecībā
- izdzeit ar noteiktu tehnoloģiju, metodi darīt kādu darbu, parasti lauksaimniecībā.
- nūskust ar rīku nokasīt, atdalīt ādu
- dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
- puordzeit ar sitienu izvirzīt, dabūt cauri
- dzalūņs ass adatveida izaugums vai veidojums augam, dzīvniekam vai arī priekšmetam; dzeloņi
- dzanyuļs ass adatveida izaugums vai veidojums augam, dzīvniekam vai arī priekšmetam; dzeloņi
- ceļt gaismā Atklāt, padarīt zināmu.
- nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
- žāluot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus; nožēlot
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā; žuburs
- dzanamais bārdas, matu dzīšanas aparāts
- da bet, taču; norāda uz pretstatus
- dzeit biedēt dzīvniekus medībās, panākot, ka tie dodas noteiktā virzienā
- zababons burvestības izdarības un priekšmeti
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- skust būt par cēloni tam, ka dzīvniekam atdalās apmatojums
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- dzeit būt par cēloni, panākt kāda, kaut kā nokļūšanu nepatīkamā situācijā; novest
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- vuorti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai; vārti.
- dzynuļs cēlonis, ierosinājums kaut ko darīt, kaut kam notikt
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- dreizkuot censties kaut ko izdarīt ātri
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
- sūdeituojs Cilvēks, kas vērtē, nosoda kādu personību vai tās rīcību; tiesātājs
- žurnalists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistisku literāru darbību plašsaziņas līdzekļos un publicē savus darbus; žurnālists
- izdzeit dabūt cauri kādam rīkam, iekārtai
- apskust dalīt nost kaut kam mizu, izmantojot kādu palīgrīku: nazi, kaltu u.c.; mizot, tēst
- daskust dalīt nost kaut kam mizu, izmantojot kādu palīgrīku: nazi, kaltu u.c.; mizot, tēst
- nūskust dalīt nost kaut kam mizu, izmantojot kādu palīgrīku: nazi, kaltu u.c.; mizot, tēst
- paskust dalīt nost kaut kam mizu, izmantojot kādu palīgrīku: nazi, kaltu u.c.; mizot, tēst
- skust dalīt nost kaut kam mizu, izmantojot kādu palīgrīku: nazi, kaltu u.c.; mizot, tēst
- pīskust dalīt nost kaut kam mizu, izmantojot kādu palīgrīku: nazi, kaltu u.c.; mizot, tēst.
- apdzeit daļēji aizvilkties, atjaunoties audiem; daļēji sadzīt
- zirklis darba rīks aitu cirpšanai; dzirkles
- dzirklis darbarīks aitu cirpšanai; dzirkles
- zirklis darbarīks griešanai; grieznes, šķēres
- abļa darbarīks koka virsmas apstrādāšanai; ēvele
- rūcinīks darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles; sprigulis
- zuodžs darbarīks zāģēšanai; zāģis
- mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
- mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
- pīdzeit darbināt ierīci, mehānismu u. tml., parasti par motoru, enerģijas avotu; kaut ko piedzīt
- dzeit darbināt kādu mehānismu; dzīt motoru, enerģiju
- sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
- aizsirdeit darīt dusmīgu; kaitināt, aizkaitināt
- sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
- dziniejs datorprogrammas patstāvīga daļa, kura pilda noteiktu, nodalītu funkciju
- rūcinīks detaļa darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību; izkapts rokturis
- vuorti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru; vārti; zārdi.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- nazcik Drusku, mazliet; nedaudz
- aizdzeit dzenot panākt, ka dodas, virzās kau kur, līdz kādai vietai u. tml
- saimis volūda dzimtā valoda
- dzanūļs dzinējs, kas rada enerģiju kādas iekārtas darbināšanai
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- aizdzeit dzīstot savilkties kopā, pārklāties ar ādas kārtiņu; sadzīt
- muotis pīns Dzīvnieku mātītes piens; zīdals
- jimtīs nu sirds enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
- nūabļavuot Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu kaut kā virsmu; noēvelēt
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- abryuss galda pārklājs, agrākajos laikos parasti no auduma; galdauts
- denini galvaskausa sānu daļa, kas atrodas starp aci un ausi
- dzausnys galvaskausa sānu daļa, kas atrodas starp aci un ausi
- pluonumi galvaskausa sānu daļa, kas atrodas starp aci un ausi; deniņi
- nabašnīka ručnīks Garš, šaurs auduma gabals, dvielis ko agrāk speciāli auda zārka nešanai un ielaišanai kapā.
- piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- dziniejs iekārta (motors), kas noteikta veida enerģiju pārvērš dzinējspēka enerģijā
- špaleri Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita materiāla sloksnes; tapetes.
- tapetis Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita materiāla sloksnes; tapetes.
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
- īdzeit ievest, iedabūt kaut ko kādā teritorijā lielākā daudzumā vai izmērā
- sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
- izavērt Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- atsavērt Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- dziniejs impulss darbībai, kaut kā notikšanai; dzinulis
- olūts Informācijas dokuments, grāmata, datne
- gotovs iz vysu ir gatavs visu darīt, par visu atbildēt
- Teirais pūsts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- izdzeit izstumt, dabūt ārā transportlīdzekli
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
- dzeja kāda materiāla pavediens, diegs
- vysu pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- vyspyrms Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- durnam putnam durna dzīsme kāds putns, tāda rīcība
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- uotrys dobys karstgalvīgs, ātras dabas
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- da kaut; norāda uz nenoteiktību
- smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
- pasavērt Kļūt redzamam no kāda skata punkta, atklāties skatienam; pavērties.
- dzeitīs kļūt tādam, kam rodas dzīšanās sāpes
- kū niu ko tagad darīt, kas tagad būs
- stadeņš kociņš ar daļēji apcirstiem zariem, uz kura žāvēja labību; zārds
- dzeit kulstot atdalīt; kult ar spriguli
- jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
- žepers labības vai siena zārda daļa - eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem; zārda koks
- žuburs Labības vai siena zārda daļa - eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem; zārda koks.
- čyuļu mēle Latviešu literārā vai lejas latviešu valoda.
- boa līdz 4 m garš rāpulis, kas mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos; parastā žņaudzējčūska (constrictor constrictor)
- da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- cīši lieto, lai norādītu uz pazīmes, darbības augstu pakāpi; ļoti
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
- dzeit likt kādam kaut ko darīt; piespiest
- dāds Masku guojīņa daleibnīki.
- jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
- sūds Nauda, kas jāmaksā tam, kas ir pārkāpis likumu vai nav izpildījis līgumā noteikto pienākumu
- struope nauda, kas jāmaksā tam, kas ir pārkāpis likumu vai nav izpildījis līgumā noteikto pienākumu; naudas sods, soda nauda
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- uotrī neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- dzeit luni neko nedarīt, izvairīties kaut ko darīt
- sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
- krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
- drupeite Neliela daļa no kāda kopuma; drusciņa.
- drupona neliela daļa no kāda kopuma; druska; kripata
- drupeite Neliels daudzums; mazumiņš.
- ziernyuklis neliels posmkāju dzīvnieks ar četriem pāriem kāju un dziedzeriem tīmekļa pavedienu izdalīšanai; zirneklis
- dziernyukšs Neliels posmkāju dzīvnieks ar četriem pāriem kāju un dziedzeriem tīmekļa pavedienu izdalīšanai; zirneklis
- dziernyuklis Neliels posmkāju dzīvnieks ar četriem pāriem kāju un dziedzeriem tīmekļa pavedienu izdalīšanai; zirneklis.
- ziernyukšs Neliels posmkāju dzīvnieks ar četriem pāriem kāju un dziedzeriem tīmekļa pavedienu izdalīšanai; zirneklis.
- nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
- vaiga svīdrūs Netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- izsvīst pa durovom neuzsākt sarunu, darījumu
- nazcik nezināms skaits; daudz
- drupeit Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību.
- drusku Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību.
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- drusku Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; drusku.
- drupeit Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; mazliet, nedaudz
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
- paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
- paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
- drupeit Norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- drusku Norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- pūsts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- siļdeits pīns paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- bīzpīns Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- boltpīns Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- kupušnīks Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- meikstpīns Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- siļdinīks Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- sipisnīks Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- tuorags Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- tvoruogs Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- žvyrpīns Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas; biezpiens
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- smērēt Padarīt netīru, traipīt.
- zīst Padarīt netīru, traipīt.
- izdzeit slimeibu padarīt veselu; izārstēt
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- struopēt pakļaut sodam; sodīt
- sūdeit Pakļaut sodam; sodīt
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- izdzeit ļaunūs gorus Panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj kādu vietu, cilvēku u.tml.
- izdzeit panākt kāda nevēlama objekta, biežāk auga, iznīcināšanu, iznīdēšanu
- aizdzeit panākt, ka izbeidzas psiholoģisks vai fizioloģisks stāvoklis, retāk noteikts dabas stāvoklis
- prodzeit panākt, ka izbeidzas psiholoģisks vai fizioloģisks stāvoklis, retāk noteikts dabas stāvoklis
- dreizynuot panākt, ka kaut kas kaut ko dara ātrāk; steidzināt
- pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
- ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- abida pārdzīvojums, ko izraisa kāda cita persona vai nepatīkami notikumi, domas; pārestība; sarūgtinājums, aizvainojums
- puorsavērt Pārliecināties, vai kas atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī noskaidrot informācijas atbilstību īstenībai; pārbaudīt
- dadzeit paspēt izdarīt; apgūt iekavēto
- pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
- jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
- īt pi sirds patikt, izjust prieku, gandarījumu
- skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- Dīvs Pēc reliģiskiem priekšstatiem – pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to; Dievs
- dreiza nuove pēkšņa, bieži vien kāda ārēja apstākļa izraisīta cilvēka fiziska, retāk psiholoģiska aiziešana
- žurnals Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika; žurnāls
- jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- pīna nauda piena pārstrādes uzņēmuma samaksa par nodoto govs pienu; piena nauda
- sadzeit piespiedu kārtā nogādāt, nometināt vairākus vai daudzus cilvēkus
- dadzeit pietuvoties kaut kam, kādam; panākt
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- sirsneņa Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
- žvūrdzēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm); klaigāt
- žvūrdzēt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par datoru); dūkt
- žvūrdzēt Radīt zemu, neskaidru, daudzu cilvēku balsu troksni telpā; dunēt.
- Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
- aile rinda, izkārtojums rindās
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- dorbs dzan dorbu saka, ja ir ļoti daudz darba
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
- byudi zīd Saka, ja kādam ir sārti vaigi.
- verās kai teļš iz jaunu vuortu Saka, ja kāds ir neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- īt kai roti bez atsajis saka, ja neveicas darbā vai dzīvē neiet tā, kā vajadzētu
- blūds saka, vispārīgi apzīmējot neizskaidrojamas, nedaudz mistiskas parādības, parasti nepatīkamas vai pat ļaunas; gars, gari
- ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- dreizkuot sasteigt kādu darāmo darbu, procesu
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- byuds Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē; vaigs.
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- drupača Sīka daļa, kas radusies, kaut kam drūpot; drupata, drupača.
- drupona Sīka daļa, kas radusies, kaut kam drūpot; drupata, drupača.
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- struope sods par nepareizu, neētisku vai nemorālu rīcību; kādas rīcības, uzvedības, ko Baznīca vai sabiedrība uzskata par nepareizu, nepatīkamas sekas
- struope Sods, ko tiesa vai kāda cita varas institūcija piemēro par likuma vai aizlieguma parkāpumu.
- sūds Sods, ko tiesa vai kāda varas institūcija piemēro par likuma vai aizlieguma parkāpumu.
- vuorti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- dzeit spiežot vai ar pārtvaici panākt, ka izdalās šķīdums; tecināt
- pīdzeit Spiežot vai ar pārtvaici panākt, ka izdalās šķīdums; tecināt.
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- blūdeit pa sātu staigāt bezdarbībā, šurpu turpu; valkāties
- jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
- dreizums straujums norisei, procesam vai darbībai
- uotrums straujums norisei, procesam vai darbībai
- mudrums straujums norisei, procesam, darbībai
- pādu dziniejs suns vai cilvēks, kas medībās vai dienesta vajadzībās dzen kādam pēdas; pēddzinis
- dvīļs šaurs, pagarš, parasti linu, kokvilnas, auduma izstrādājums ķermeņa vai tā daļu, arī priekšmetu slaucīšanai
- rūcinīks Šaurs, pagarš, parasti linu, kokvilnas, auduma izstrādājums ķermeņa vai tā daļu, arī priekšmetu slaucīšanai
- abryuss šaurs, pagarš, parasti linu, kokvilnas, auduma izstrādājums ķermeņa vai tā daļu, arī priekšmetu slaucīšanai; dvielis
- rūčinīks šaurs, pagarš, parasti linu, kokvilnas, auduma izstrādājums ķermeņa vai tā daļu, arī priekšmetu slaucīšanai; dvielis
- tupu Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem; tupus
- abidnai tā, ka nodara pāri, ļoti sarūgtina, apbēdina.
- dreizka tāds vai tāda, kas visu dara ļoti ātri vai par ātru
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- bednys tāds, kam ir bēdas; bēdīgs, skumjš
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- blūdeigs tāds, kas apzināti izvēlas iet "neceļus", darīt pretēji pieņemtai morālei; pavedinošs
- kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
- agreims Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā
- agrys Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā
- agrejs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā.
- pamudrys tāds, kas ir gana ātrs, straujš pēc dabas vai kustībā
- krušs tāds, kas ir kustīgs, ātrs pēc dabas
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- dreizs tāds, kas notiek ātri, straujš pēc dabas vai kas notiek, ir paveicams ātri
- mudreigs tāds, kas pēc dabas ātrs vai norit ātri
- dīks Tāds, kas tiek pavadīts bezdarbībā (par laikaposmu)
- pūsts Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas; tukšs
- dīks Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas; tukšs.
- tukšs tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas.
- vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
- dzanūļs tas, kas ierosina gribu ko darīt; stimuls; dzinulis
- blūds tas, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
- blūduotuojs tas, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
- voduotuojs tas, kas pavada kādu, vadā; vedējs, pavadītājs
- pasavierīņs Tas, ko var ietvert redzes lokā, piem., apkārtne vai kāda tās daļa; aina, skats
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- atsadzeit tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā, kāda, kas uzmācas; atgaiņāties
- baobabs tropu koks ar ļoti resnu stumbru (Adansonia digitata)
- da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
- pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
- jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
- nūzīst Uzziedēt visiem, daudziem.
- dzymtuo volūda valoda, kurā runā kopš dzimšanas; dzimtā valoda
- laupeit Vardarbīgi piesavināties materiālas vērtības; laupīt
- aizdzeit veidojot nodrošinājumu, iedzīt, iesist kaut kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.
- pajimt nu pakalis veikt kādu darbību (arī seksuālu)
- saimnīkuot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- cāls vesels, nesadalīts
- pūstumi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā; ziemeļi
- zīmeli Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā; ziemeļi
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes; žuburs
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
- dzeitīs virzīties, parasti strauji, sekot kaut kam, kādam; dzīties
- dzeit virzīties, pārvietot par dabas parādību
- paprīšku vispirms, kādas secības pašā sākumā.
- pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
- zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- dreizums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku
- uotrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku
- buorzda zoda un vaigu apmatojums; bārda
da citās vārdnīcās: