Paplašinātā meklēšana
Meklējam da.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (191):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- apleik Apkārt; uz visām pusēm; lokveidā (ar kustības darbības vardiem)
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
- ceļt gaismā Atklāt, padarīt zināmu.
- nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
- da bet, taču; norāda uz pretstatus
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
- mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
- mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
- sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
- aizsirdeit darīt dusmīgu; kaitināt, aizkaitināt
- sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- nazcik Drusku, mazliet; nedaudz
- saimis volūda dzimtā valoda
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- jimtīs nu sirds enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- abryuss galdauts
- piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
- sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- olūts Informācijas dokuments, grāmata, datne
- gotovs iz vysu ir gatavs visu darīt, par visu atbildēt
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
- dzeja kāda materiāla pavediens, diegs
- vysu pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- vyspyrms Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- durnam putnam durna dzīsme kāds putns, tāda rīcība
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- da kaut; norāda uz nenoteiktību
- smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
- kū niu ko tagad darīt, kas tagad būs
- jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
- da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
- dāds Masku guojīņa daleibnīki.
- jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
- krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
- nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
- izsvīst pa durovom neuzsākt sarunu, darījumu
- nazcik nezināms skaits; daudz
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
- paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
- paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- smērēt Padarīt netīru, traipīt.
- zīst Padarīt netīru, traipīt.
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
- ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
- jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
- īt pi sirds patikt, izjust prieku, gandarījumu
- skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- sirsneņa Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
- Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
- aile rinda, izkārtojums rindās
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- bednys tāds, kam ir bēdas; bēdīgs, skumjš
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
- pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
- jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
- nūzīst Uzziedēt visiem, daudziem.
- dzymtuo volūda valoda, kurā runā kopš dzimšanas; dzimtā valoda
- pajimt nu pakalis veikt kādu darbību (arī seksuālu)
- saimnīkuot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- cāls vesels, nesadalīts
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
- paprīšku vispirms, kādas secības pašā sākumā.
- pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
- zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
da citās vārdnīcās: