Paplašinātā meklēšana

Meklējam o.

Atrasts vārdos (15):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (446):

saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
Saimineicys dīna Annas diena, arī Tirgus diena, ko svin 26. jūlijā
ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
Aizkaļne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā.
pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
apleik Apkārt; uz visām pusēm; lokveidā (ar kustības darbības vardiem)
apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
eisti atbilstoši, tieši tā, kā vajag
atdareit durovys atrast kaut ko jaunu, atklāt jaunu pasauli
nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
da bet, taču; norāda uz pretstatus
pasauļa pluovs blandoņa
ceļtīs Braukt ar ūdens transporta līdzekli no viena krasta uz otru.
šaļteņa brītiņš, mirklītis; īss laika posms
palikt durakūs būt apmuļķotam, apkrāptam, nodotam
jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
ceļt nuosi būt iedomīgam, lepnam
pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
stuovēt ar obejom kuojom iz zemis Būt pārliecinātam, stingram savos uzskatos
nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
ceļtīs ar gailim celties no miega ļoti agri
klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
duriņs Cilvēks, kas iet, noliecis galvu
pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
jiemiejs cilvēks, kas novāc ražu
brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
bļuzneituojs Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa
bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
obeji divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
obi divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
par obejim diviem kopā, divatā
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
dzeja dzejolis
aile Dzejolis, vārsma
aiļu gruomota dzejoļu grāmata vai krājums
trokais buļvs dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
saimis volūda dzimtā valoda
eists dzimts (atšķirībā no ienācējā)
alkiune elkonis
sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
jimtīs nu sirds enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
ierškeizs Ērkšķogu krūms
ierškeizs Ērkšķurozes
pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
jimtīs fotografēties
guņs gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots
guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
vyspyrms Galvenokārt, pāri visam pārējam.
gotovs nūmiert gatavs ziedot, atdot visu
ceļt gūdā Godāt, cildināt, slavināt.
piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
ceļt iz orkla Godināt, lielīt (Viļāni u. c.)
dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
švuorbuotīs grīļoties
mamai zam sirds grūtniecības stāvoklī
nosuot pi sirds grūtniecības stāvoklī
jimt viersu gūt pārsvaru, uzveikt; ņemt virsroku
pajimt iz kryuts iedzert alkoholu
pajimt iz ūtrys kuojis iedzert alkoholu atkārtoti, vairāk kā vienu glāzīti
dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
durinēt Iet ar noliektu galvu
pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
turēt siržu ilgstoši dusmoties uz kādu
olūts Informācijas dokuments, grāmata, datne
bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
sirdeit Izraisīt (kādā) dusmas; sadusmot
cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
Dīva dūts duraceņš izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
aizīt tupeņu nūkuostu Izvadīt urīnu no organisma.
da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
obi kā [viens](https://tezaurs.lv/viens), tā otrs; abi
obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
obeji kā viens, tā otrs; abi
obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
nūstuok kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
nūstyn kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
saime kalpu kopums saimniecībā
dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
da kaut; norāda uz nenoteiktību
kū niu ko tagad darīt, kas tagad būs
nūsaceits konkrēts, zināms
saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
eists Labākais, atbilstošākais
dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
leikumu leikumim līčloču
da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
nūst lieto, lai aizstātu virzības verbu
nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
nūsaceit likt ievērot kādu nosacījumu, nereti tieši jurisprudencē
leikumuots līkumots, līkumains
lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
cīši ļoti
skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
da smierts ļoti stipri
sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
dāds Masku guojīņa daleibnīki.
pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
ceļt Modināt.
gryuši mokoša, nepatīkama, galvenokārt, psihiska stāvokļa konstatējums
sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
šaļts moments, kad kas notiek
atīt Nākot atkļūt, atnākt
iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
gryuši pasaceit nav viennozīmīga vai ātra risinājuma, argumenta
durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
šaļts neilgs laika posms; brīdis
pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
nikaidā gadīnī nekādā gadījumā, noteikti nē
Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
nazkurīne nezināma, nenosakāma vieta
guņka no auduma gabaliem šūta sega
apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
Golvu nūst! nogalināt
nūsaceit nolemt un paziņot; noteikt (likumu, normu, termiņu u.c.)
pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
buļvaine Norakts kartupeļu lauks
buļvaite Norakts kartupeļu lauks.
nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
nūst nu ocu noslēpties, nerādīties
ceļtīs Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
maut noteiktā veidā kustināt roku vai galvu; māt
pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
sevkurā gadīnī noteikti, katrā ziņā
saimisteiba Noteikts saimniekošanas, ražošanas veids
nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
gadīņs notikums, atgadījums
apzīst Notraipīt, nosmērēt.
nūzīst Notraipīt, nosmērēt.
uļbicaine novākts kartupeļu lauks
nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
bedneits nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte
da nu, taču; pastiprina nākamo vārdu
ierškūga ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
agrysta Ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
juoņūga Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
parečka Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
ceļtīs Pamosties un atstāt guļasvietu; celties.
maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
giutīs pi sirds Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu
apjimt pārņemt psihi, organismu
jimt pārņemt, sākties (fizioloģiskā nozīmē)
gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
aiztaiseit durovys pārtrauc, atsakās no kaut kā ierasta
ceļt Pārvietot augstāk, uz augšu; celt.
maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
da pastiprina noliegumu
pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
vysu pyrma Pirmkārt, galvenokārt, pāri visam pārējam.
pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
sirsneņa Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm); maut
Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
saimisteiba Ražošanas uzņēmums, biežāk zemnieku saimniecība
duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
aile rinda, izkārtojums rindās
vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
skaiteit runāt ko iegaumētu, iemācītu
vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu tekstu kopums
gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
apjam gryutumi sajūtas saguris, noguris
sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
īt kai smārāts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
paļdis par kūkom Saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
sasasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties
aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
giutīs pi sirds Sarūgtināt, aizvainot kādu
vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
aile Secība, izkārtojums kārtās
skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
sirdskaite sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
sirdskaite smagi, psiholoģiski pārdzīvojumi
sirdssuope smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; sirdsdēsti
apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
parečka šo ogulāju oga
ierškūga Šo ogulāju oga, ērkšķoga
agrysta Šo ogulāju oga; ērkšķoga
juoņūga Šo ogulāju oga.
niulenejs šolaiku, mūsdienu, tagadējs
gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
otkonejs tāds, kas atkārtojas, vēlreizējais
kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
pilingavs tāds, kas ir gatavots no pildiņiem
gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
dzymts tāds, kas saistīts ar dzimšanu, tuvs, savējais no dzimšanas
vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
dzīsme teksts, ko var izmantot dziedāšanai; arī dzejolis
otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
ceļt trikmīni Trokšņot, celt traci.
da un; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus
da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
īleist sirdī uzzināt, ko cits cilvēks domā, pārdzīvo
aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
pa nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
dzymtuo volūda valoda, kurā runā kopš dzimšanas; dzimtā valoda
izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
paļdis vuords vārs, vārdi, ar ko pauž pateicību
saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
otkon vēlreiz, no jauna, atkal
otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
slaucama guņs vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
cereiba Viens no dievišķajiem tikumiem Katoliskās baznīcas mācībā; cerība.
dzeja Vilnas, kokvilnas vai cita materiāla diegu kopums, kamols
saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
apzīst Ziežot noklāt, apziest.

o citās vārdnīcās:

Tēzaurs

o¹

o²

MLVV

o¹

o²

LLVV