Paplašinātā meklēšana

Meklējam a.

Atrasts vārdos (37):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (693):

saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
pajimt iz poruoda aizņemties
aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
aļteņš alutiņš
Saimineicys dīna Annas diena, arī Tirgus diena, ko svin 26. jūlijā
ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
iuzys apakšbikses
jimt apcietināt, aizturēt
pajimt apcietināt, arestēt
Aizkaļne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā.
pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
apleik apkārt (kam)
apleik Apkārt; uz visām pusēm; lokveidā (ar kustības darbības vardiem)
apleik apkārt; visās pusēs, uz visām pusēm
leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
apjimt apprecēt
pajimt apprecēt (parasti sievieti)
pļuopys aprunāšana, tenkas
skoluot pa vysu dzerauni aprunāt
jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
likt rūku iz sirds apzvērēt
dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
gryuši ar uzvedības vai psihiskās uztveres traucējumiem
dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
eisti atbilstoši, tieši tā, kā vajag
ceļt gaismā Atklāt, padarīt zināmu.
ceļt prīškā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
atdareit durovys atrast kaut ko jaunu, atklāt jaunu pasauli
atdareit durovys attaisīt durvis
nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
jimt atzīt, uzskatīt
solts auksts; tāds, kam ir zema temperatūra
dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
iuzys baltas linu bikses
pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
da bet, taču; norāda uz pretstatus
pasauļa pluovs blandoņa
brīdiņs blēņu runātājs, pļāpa
ceļtīs Braukt ar ūdens transporta līdzekli no viena krasta uz otru.
šaļteņa brītiņš, mirklītis; īss laika posms
šaļtim brīžiem, šad un tad
sirds sylst prīkā būt apmierinātam, priecīgam
palikt durakūs būt apmuļķotam, apkrāptam, nodotam
jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
ceļt nuosi būt iedomīgam, lepnam
ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
byut bez sirds būt neiejūtīgam, cietsirdīgam
pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
stuovēt ar obejom kuojom iz zemis Būt pārliecinātam, stingram savos uzskatos
nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
apjimt būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.)
ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
ceļtīs ar gailim celties no miega ļoti agri
klieveņš Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai
klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
patmalis Celtne, kurā ir uzstādīta šī ierīce
dziernovys Celtne, kurā ir uzstādīta šī ierīce.
duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
ceļt dabasūs Cildināt, iepriecināt, slavēt.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
duriņs Cilvēks, kas iet, noliecis galvu
pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
jiemiejs cilvēks, kas novāc ražu
mauduotuojs Cilvēks, kas peld; peldētājs
brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
bļuzneituojs Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa
bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
murmuļs cilvēks, kas runā niekus, pļāpā
dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
patmaļnīks Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
leikums cita risinājuma, rīcības, virziena meklējums, parasti savstarpējās attiecībās, mentālā līmenī
dzeds Dadzis
dzeja Daiļliteratūras veids
mauduošona darbība, process -> mauduot; peldēšana
mauduošonuos darbība, process -> mauduotīs; peldēšānās
sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
aizsirdeit darīt dusmīgu; kaitināt, aizkaitināt
sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
obeji divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
obi divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
par obejim diviem kopā, divatā
cāls Dižens, svinīgs, arī skaists.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
nazcik Drusku, mazliet; nedaudz
durovys cīši durvis aizslēgtas, aizvērtas ciet
pilingavys durovys durvis ar pildiņiem
durovys aizkreit durvis nav iespējams atvērt, slēdzis, āķis ut.ml. aizkritis
durovys īsaspīž durvis nevar atvērt ne uz vienu pusi; durvis iesprūst
durovys da kuojai vaļā durvis pilnīgi atvērtas, vaļā
aile Dzejolis, vārsma
aiļu gruomota dzejoļu grāmata vai krājums
trokais buļvs dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
dzymumdīna dzimšanas diena
dzymta dīna dzimšanas diena
saimis volūda dzimtā valoda
dzymtais vuords dzimtais uzvārds
eists dzimts (atšķirībā no ienācējā)
patmaļneica dzirnavnieka sieva
dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
jimtīs nu sirds enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
eistineiba fiziskā realitāte; īstenība
pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
jimtīs fotografēties
gadīņs gadījums
guņs gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots
guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
abryuss galdauts
vyspyrms Galvenokārt, pāri visam pārējam.
gotovs nūmiert gatavs ziedot, atdot visu
ceļt gūdā Godāt, cildināt, slavināt.
piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
kast grābt (lapas, sienu)
dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
mamai zam sirds grūtniecības stāvoklī
nosuot pi sirds grūtniecības stāvoklī
pajimt viersu gūt pārsvaru, uzvarēt
jimt viersu gūt pārsvaru, uzveikt; ņemt virsroku
dzymta ģimene (divās, trijās paaudzēs); vecāki un bērni
ūdzis dzymums ģinšu grupa
dzymta ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
dzymums ģinšu grupa dzīvniekam; dzimta
pajimt iz kryuts iedzert alkoholu
pajimt iz ūtrys kuojis iedzert alkoholu atkārtoti, vairāk kā vienu glāzīti
dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
nazkod Iepriekš, agrāk; senāk, kādreiz
atīt Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā.
jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
pajimt iesaukt dienestā
vareiba iespēja, iespējas
atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
durinēt Iet ar noliektu galvu
pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
nūzeimēt iezīmēt, lai būtu pamanāms; atzīmēt, ievilkt svītru
sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
olūts Informācijas dokuments, grāmata, datne
gotovs iz vysu ir gatavs visu darīt, par visu atbildēt
nūsaceit īsi pateikt, piebilst
eistineibys izteiksme īstenības izteiksme
guņs pokuluos izceļas strīds, kāds kļūst dusmīgs
bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
paruodeit kaidam durovys izraidīt, palūgt aiziet
syrdynuot izraisīt (kādā) dusmas; kaitināt
sirdeit Izraisīt (kādā) dusmas; sadusmot
cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
Dīva dūts duraceņš izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
izsvīst pa durovom izsviest laukā; nelaist iekšā
duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
aizīt tupeņu nūkuostu Izvadīt urīnu no organisma.
ceļt Izvirzīt atbildīgā amatā.
Kas suņam asti ceļs, ka na pats. Ja citi neliela, tad jāliela pašam sevi.
da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
Saiminīka dīna Jēkaba diena 25.jūlijā
Jurgine Jura diena, 23. aprīlis.
obi kā [viens](https://tezaurs.lv/viens), tā otrs; abi
obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
obeji kā viens, tā otrs; abi
obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
dzeja kāda materiāla pavediens, diegs
nūstuok kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
nūstyn kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
vysu pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
vyspyrms Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
nazkod saceja kādreiz, senāk teica
durnam putnam durna dzīsme kāds putns, tāda rīcība
kast Kairināt kaklu - par klepu.
saime kalpu kopums saimniecībā
dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
kast Kārpīt, kašņāt, arī rakāt (zemi).
pasauļa kars Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
duraks kāršu spēles nosaukums un tās zaudētāja apzīmējums
buļvaine kartupeļu lauks
guļbišnīks kartupeļu pankūka
pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
da kaut; norāda uz nenoteiktību
smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
bedneit kļūt nabadzīgākam, kā bijis
īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
īsakert sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
kū niu ko tagad darīt, kas tagad būs
saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
ierškeizs Krūms ar dzelkšņiem, Latvijā neaug.
Kurs te saiminīks? kurš te ir galvenais
jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
dādu voduošona Ķīlas izpirkšanas uzdevuma veikšana.
eists Labākais, atbilstošākais
dzeraune lauki, ārpus pilsētas
divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
lels paļdis liela pateicība
Lelais ols lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
Leluos aizdzereibys lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
nūst lieto, lai aizstātu virzības verbu
nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
maut likt iemaukta dzelžus zirgam mutē
nūsaceit likt ievērot kādu nosacījumu, nereti tieši jurisprudencē
leikumuots līkumots, līkumains
lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
ūdzis dzymums ļauns cilvēks
skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
dāds Masku guojīņa daleibnīki.
bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
baba mātes vai tēva māte; vecāmāte
vacāta mātes vai tēva māte; vecāmāte
dāds Mātes vai tēva tēvs.
dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
nazkai mazliet, zināmā mērā; kaut kā
bļuznēt melst niekus, runāt runāšanas pēc; pļāpāt, muldēt
jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
jimt nalobu golu mirt traģiskā nāvē; ņemt nelabu galu
gryuši mokoša, nepatīkama, galvenokārt, psihiska stāvokļa konstatējums
sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
šaļts moments, kad kas notiek
niulineiba mūsdienas
atīt Nākot atkļūt, atnākt
tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
ar ūkstu durovu meklēt nav spēka atvērt durvis
gryuši pasaceit nav viennozīmīga vai ātra risinājuma, argumenta
naz deļkuo nav zināms, kāpēc
naz parkū Nav zināms, kāpēc.
durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
aizcierst durovys zam daguna neielaist iekšā
šaļts neilgs laika posms; brīdis
pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
solts nejūtīgs, neatsaucīgs, bargs
nikaidā gadīnī nekādā gadījumā, noteikti nē
Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes
nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
aizocu pasauļs neredzamā pasaule
cāls nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
izsvīst pa durovom neuzsākt sarunu, darījumu
durns nevaldāms, biežāk par dzīvniekiem
nazkurīne nezināma, nenosakāma vieta
nazcik nezināms skaits; daudz
guņka no auduma gabaliem šūta sega
apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
Golvu nūst! nogalināt
nūsaceit nolemt un paziņot; noteikt (likumu, normu, termiņu u.c.)
pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
buļvaine Norakts kartupeļu lauks
buļvaite Norakts kartupeļu lauks.
nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
ceļtīs Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
maut noteiktā veidā kustināt roku vai galvu; māt
pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
sevkurā gadīnī noteikti, katrā ziņā
saimisteiba Noteikts saimniekošanas, ražošanas veids
nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
gadīņs notikums, atgadījums
apzīst Notraipīt, nosmērēt.
nūzīst Notraipīt, nosmērēt.
uļbicaine novākts kartupeļu lauks
nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
bedneits nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte
da nu, taču; pastiprina nākamo vārdu
ierškūga ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
agrysta Ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
juoņūga Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
parečka Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
ceļtīs Paaugstināties, palielināties.
aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
smērēt Padarīt netīru, traipīt.
zīst Padarīt netīru, traipīt.
cikom kas pagaidām, līdz šim brīdim
dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
palikt durakūs palikt kāršu spēlē "Duraks" par zaudētāju
kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
olūts pamats, sākums, arī izejas materiāls
ceļtīs Pamosties un atstāt guļasvietu; celties.
maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
pyrma laika Par agru, priekšlaicīgi.
obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
pajimt pi dzīsmis par neatļautu darbību pakļaut kādu sodam
dag kai gunī par pietvīkušiem vaigiem
ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
giutīs pi sirds Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu
patmalis pārmaiņas, juku laiki tautas, sabiedrības grupas dzīvē
apjimt pārņemt psihi, organismu
gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
aiztaiseit durovys pārtrauc, atsakās no kaut kā ierasta
ceļt Pārvietot augstāk, uz augšu; celt.
maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
ceļt goldā Pasniegt ēdienu, dzērienu.
da pastiprina noliegumu
pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
niu pašreizējā brīdī, tieši tagad
niule pašreizējā brīdī, tieši tagad
niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
paļdis pateicība
paļdeišona pateicības, paldies teikšana
papaļdeit pateikt paldies; pateikties
paļdis aiz laika pateikties pirms laika
eista cyukys laime patiesa veiksme
eistuos kartys patiesais iemesls
eisti Patiesi, īsti
eisti nā patiesībā nē, īsti nē
eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
eistineiba patiešām, patiesībā
eistyn patiešām, tiešām
īt pi sirds patikt, izjust prieku, gandarījumu
saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
kai gunī sadegt pazust, izgaist
zam ailis pēc kārtas
jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
dataiseit durovu pievērt, neaizvērt līdz galam durvis
bolsuot ar obejom rūkom pilnībā atbalstīt, piekrist
jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
vysu pyrma Pirmkārt, galvenokārt, pāri visam pārējam.
pyrma tuo pirms tam, iepriekš
pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
vareiba Prasme
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
pa prīšku Priekšā, priekšgalā; pa priekšu.
sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
sirsneņa Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
ceļt saulē Radīt labus apstākļus (kādam, kaut kam).
maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm); maut
Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
kast rakt (kartupeļus)
ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
saimisteiba Ražošanas uzņēmums, biežāk zemnieku saimniecība
jimt vārā rēķināties, pievērst uzmanību; ņemt vērā
duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
aile rinda, izkārtojums rindās
runuot ar leikumu runāt aplinkus
vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
skaiteit runāt ko iegaumētu, iemācītu
vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
pasauļs Sabiedrība, cilvēku grupa, arī cilvēce.
aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu tekstu kopums
dzymums saistīts ar dzimtu vai izcelsmi
dzymums saistīts ar iedzimtību, dzimšanas brīdi; iedzimtība
gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
apjam gryutumi sajūtas saguris, noguris
sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
īt kai smārāts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
sirds sluobej saka, ja uznāk sirds vājums
kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
paļdis par kūkom Saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
sasasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties
aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
sirdssuope sāpes sirds apvidū
giutīs pi sirds Sarūgtināt, aizvainot kādu
dzīdnīceibys olūts saukts arī par mineralōlūtu, ūdens, kurā pastiprināti ir jūtami kādi minerāļi
vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
aile Secība, izkārtojums kārtās
skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
baba sieviete, kas sniedz palīdzību dzemdībās; vecmāte
sirdskaite sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
pajimt acs rūkā skaties uzmanīgāk, vērīgāk
aiz duru sprīde slepenībā lēma; aiz slēgtām, ciet aizvērtām durvīm runāja
vīnys dīnys saiminīki slikti, neprasmīgi saimnieki
gryuši savaidēt smagi saslimt
sirdskaite smagi, psiholoģiski pārdzīvojumi
sirdssuope smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; sirdsdēsti
apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
vareiba Spējas
vareiba spēks (garīgais, ne fiziskais)
kārtavuot iz duraku spēlēt kārtis; spēlēt "Duraku"
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
brīdēt Stāstīt blēņas, nepatiesību; pļāpāt, lielīties, pārspīlēt.
bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
pa šaļtei šad un tad, ik pa brīdim
cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
šaļts šalts, strūkla
švuorbuotīs šaubīties
guņs šaušana, apšaude
guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
niulineiba šis laiks, tagadne
parečka šo ogulāju oga
ierškūga Šo ogulāju oga, ērkšķoga
agrysta Šo ogulāju oga; ērkšķoga
juoņūga Šo ogulāju oga.
niulenejs šolaiku, mūsdienu, tagadējs
nazkai tā, kā ir iespējams, tā, kā sanāk
gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
sirdeigs tāds (cilvēks), kas ir dusmīgs
bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
bednys tāds, kam ir bēdas; bēdīgs, skumjš
leikumains tāds, kam ir līkumi; līkumains
duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
bednys tāds, kam nav vai parāk maz materiālu līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs
cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
otkonejs tāds, kam pienākusi kārta, kārtējais
pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
otkonejs tāds, kas atkārtojas, vēlreizējais
kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
gotovs tāds, kas ir bez dzīvības pazīmēm; beigts, pagalam
pilingavs tāds, kas ir gatavots no pildiņiem
gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
sirdeigs tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt (par dzīvniekiem); nikns
durns tāds, kas izturas muļķīgi
dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
eists tāds, kas saistīts ar asinsradniecību
dzymts tāds, kas saistīts ar dzimšanu, tuvs, savējais no dzimšanas
sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
dzīsme teksts, ko var izmantot dziedāšanai; arī dzejolis
dzedeņš tēva vai mātes brālis
dzeds Tēva vai mātes tēvs.
otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
atīt Tikt saņemtam (atsūtītam, atgādātam).
guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
duraceņš trešais tēva dēls, pasaku tēls; muļķītis
ceļt trikmīni Trokšņot, celt traci.
iudiņa patmalis ūdens dzirnavas
da un; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus
da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
apjam mīgs uznāk miegs, paliek miegains
pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
skaiteit uzskatīt, vērtēt
jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
nūzīst Uzziedēt visiem, daudziem.
da vai
aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
pa nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
jimt vākt (ražu)
dzymtuo volūda valoda, kurā runā kopš dzimšanas; dzimtā valoda
izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
vareiba Varēšana
paļdis vuords vārs, vārdi, ar ko pauž pateicību
vacāta veca sieviete; sirmgalve
baba veca sieviete; vecene
saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
pajimt nu pakalis veikt kādu darbību (arī seksuālu)
saimnīkuot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
vieja patmalis Vējdzirnavas
leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
otkon vēlreiz, no jauna, atkal
otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
cāls vesels, nesadalīts
ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
slaucama guņs vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
eists Vienīgais, īstais
cereiba Viens no dievišķajiem tikumiem Katoliskās baznīcas mācībā; cerība.
gostu sāta viesu nams
dzeja Vilnas, kokvilnas vai cita materiāla diegu kopums, kamols
jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
ceļtīs Virzīties uz augšu; celties.
paprīšku vispirms, kādas secības pašā sākumā.
cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
apzīst Ziežot noklāt, apziest.

a citās vārdnīcās:

Tēzaurs

a¹

a²

a³

MLVV

a¹

a²

LLVV

MEV

a^II

a^III