Paplašinātā meklēšana
Meklējam i.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (694):
- saimnīkuot .Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā (biežāk lauksaimniecībā), kādā tās nozarē.
- Agatys dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- Guņs dīna 5. februarī katuoliskuo bazneica sviņ sv. mūceklis Agatys dīnu, kod ticeigī saīt na viņ iz miša, no ari nūsveiteit iudini i maizi, daudz kur ari suoli.
- pajimt iz poruoda aizņemties
- aizmest durovys aiztaisīt (aizslēgt) durvis ar nospiežamu durvju rokturi
- pajimt aizvest, pārvest ko sev līdzi; paņemt līdzi
- buobu ols alus gatavošanas procesā otrais tecinājums, vājāks alus par pirmo nolējumu
- aļteņš alutiņš
- Saimineicys dīna Annas diena, arī Tirgus diena, ko svin 26. jūlijā
- ap ap; norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- ap ap; norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt vai tuvumā
- iuzys apakšbikses
- jimt apcietināt, aizturēt
- pajimt apcietināt, arestēt
- Aizkaļne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā.
- pajimt iz zūba apēst, notiesāt pilnībā (biežāk par dzīvnieku)
- apleik Apkārt; uz visām pusēm; lokveidā (ar kustības darbības vardiem)
- apleik apkārt; visās pusēs, uz visām pusēm
- leikums apkārtceļš dabā, fiziski taustāms
- apjimt Aplikt (ap ko, kam apkārt), arī satvert, aptvert (ar plaukstām); apskaut
- apsajimt apņemties, uzdrīkstēties (ko) darīt
- pajimt apprecēt (parasti sievieti)
- jimt ļaunā apvainoties, turēt ļaunu prātu; ņemt ļaunā
- Dzīšmu svātki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek ar noteiktu regularitāti
- dziernovys ar roku darbināma ierīce labības (retāk - kādas citas vielas) sasmalcināšanai; rokas dzirnavas.
- gryuši ar uzvedības vai psihiskās uztveres traucējumiem
- dzymta asinsradniecīgu cilvēku kopā, kuri cēlušies no viena senča; dzimta
- eisti atbilstoši, tieši tā, kā vajag
- ceļt gaismā Atklāt, padarīt zināmu.
- ceļt prīškā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- atdareit durovys atrast kaut ko jaunu, atklāt jaunu pasauli
- atdareit durovys attaisīt durvis
- nūzeimēt atveidot līdzīgu oriģinālam vai kopēt pēc kāda parauga; nozīmēt
- solts auksts; tāds, kam ir zema temperatūra
- dzīsminīks balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- iuzys baltas linu bikses
- pajimt prīškā bārt, asi kritizēt, kaunināt
- iuzys bikses
- ceļtīs Braukt ar ūdens transporta līdzekli no viena krasta uz otru.
- šaļteņa brītiņš, mirklītis; īss laika posms
- šaļtim brīžiem, šad un tad
- sirds sylst prīkā būt apmierinātam, priecīgam
- jimtīs būt ar mieru darīt (ko), solīties, apņemties darīt (ko)
- leikumuot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- sirdeitīs būt dusmīgam, paust dusmas; dusmoties
- ceļt nuosi būt iedomīgam, lepnam
- ceļtīs Būt kādas izcelsmes, cilmes.
- byut bez sirds būt neiejūtīgam, cietsirdīgam
- pajimt būt par cēloni, ka kaut ko pārņem, ietekmē, iespaido, rada aizrautību
- stuovēt ar obejom kuojom iz zemis Būt pārliecinātam, stingram savos uzskatos
- nūzeimēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimuot būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola, valodas vienības) apzīmē (ko), norāda (ko); nozīmēt
- nūzeimēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- nūzeimuot būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam attieksmē pret kaut ko
- apjimt būt visapkārt sajūtamam (smaržas, skaņas utt.)
- ceļt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
- ceļtīs ar gailim celties no miega ļoti agri
- klieveņš Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai
- klāvs Celtne lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai kā zemnieka sētas sastāvdaļa; kūts
- klāvs Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai; ferma
- patmalis Celtne, kurā ir uzstādīta šī ierīce
- dziernovys Celtne, kurā ir uzstādīta šī ierīce.
- duravenis Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durovys Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durs Celtnes sienā izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- durtenis Celtnes sienā izveidota izveidota aile (biežāk taisnstūrveida), kurai priekšā novieto iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- vaicuot censties kaut ko atrast; meklēt
- likt pi sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.), ieteikt
- sirsneņa Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas, notikuma) daļa vai svarīgs, nozīmīgs cilvēks vai cilvēku kopa.
- gasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- gasteitīs Ciemoties, viesoties (kur, pie kā). Būt, dzīvot pie kāda viesos.
- pasagasteit ciemoties, viesoties (kur, pie kāda)
- cīši ciet
- ceļt dabasūs Cildināt, iepriecināt, slavēt.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- sirsneņa Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- duraks Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķis
- duraceņš Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķītis
- bednys cilvēks, kam trūkst materiālu līdzekļu; nabags
- dzeivuotuojs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju; iedzīvotājs
- pļakša cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- pļuopa Cilvēks, kas daudz runā; pļāpa
- duriņs Cilvēks, kas iet, noliecis galvu
- pļuopa Cilvēks, kas izplata baumas, tenko
- gosts Cilvēks, kas kādu apmeklē, ierodas pie kāda; viesis, ciemiņš.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- jiemiejs cilvēks, kas novāc ražu
- mauduotuojs Cilvēks, kas peld; peldētājs
- brīdakls cilvēks, kas runā blēņas, niekus, pļāpā; muldoņa
- bļuzneituojs Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa
- bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš, pļāpā; muldoņa.
- murmuļs cilvēks, kas runā niekus, pļāpā
- dorba jiemiejs cilvēks, kas stājas darba attiecībās; darba ņēmējs
- patmaļnīks Cilvēks, kas strādā dzirnavās; dzirnavnieks, arī dzirnavu īpašnieks.
- vuovuļs Cilvēks, kurš psiholoģisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ runā neskaidri, nesaprotami.
- leikums cita risinājuma, rīcības, virziena meklējums, parasti savstarpējās attiecībās, mentālā līmenī
- dzeds Dadzis
- dzeja Daiļliteratūras veids
- sasyrdynuot darīt dusmīgu, niknu; sadusmot
- aizsirdeit darīt dusmīgu; kaitināt, aizkaitināt
- sasirdeit darīt dusmīgu; sadusmot, kaitināt
- nu sirds dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- obeji divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
- obi divi kopā, kā viens, tā otrs; abi
- obeji divi minētie
- obi divi minētie
- par obejim diviem kopā, divatā
- cāls Dižens, svinīgs, arī skaists.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- sirsneņa Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- gasteit Dot viesim ēst, dzert ko garšīgu, neikdienišķu; mielot, cienāt (ar ko).
- pagasteit Dot viesim paēst, padzert; pacienāt.
- jimtīs draiskuļoties, darīt kaut ko ne tik nopietni
- klāva drēbis drēbes, ko ģērbj, ejot pie lopiem; kūts drēbes
- nazcik Drusku, mazliet; nedaudz
- durovys cīši durvis aizslēgtas, aizvērtas ciet
- pilingavys durovys durvis ar pildiņiem
- durovys aizkreit durvis nav iespējams atvērt, slēdzis, āķis ut.ml. aizkritis
- durovys īsaspīž durvis nevar atvērt ne uz vienu pusi; durvis iesprūst
- durovys da kuojai vaļā durvis pilnīgi atvērtas, vaļā
- abryuss dvielis
- ailineica dzejniece
- ailinīks dzejnieks
- dzeja dzejolis
- aile Dzejolis, vārsma
- aiļu gruomota dzejoļu grāmata vai krājums
- trokais buļvs dzeloņainais velnābols (Datura stramonium)
- ailinīks dziesminieks
- pluču dzejš dzija, kas iegūta, saplucinot vilnas audumus
- nu sirds iz sirdi dziļi, pamatīgi; ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- kai ar nazi sirdī īdurt dziļi, sāpīgi apvainot, aizvainot
- dzymumdīna dzimšanas diena
- dzymta dīna dzimšanas diena
- saimis volūda dzimtā valoda
- dzymtais vuords dzimtais uzvārds
- eists dzimts (atšķirībā no ienācējā)
- patmaļneica dzirnavnieka sieva
- dziernovu akmiņs Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- alkiune elkonis
- sirsneigs paļdis emocionālākas pateicības izteikšana
- da sirds dziļumu emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
- sirds Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, niknums; dusmas
- sirdeigums emocionāls stāvoklis, piemēram, neapmierinātība, dusmas, kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko; īgnums
- jimtīs nu sirds enerģiski, pārliecinoši, ar degsmi (ko) darīt
- ierškeizs Ērkšķis, dzelksnis. Ass un ciets izaugums, parasti augiem.
- eistineiba fiziskā realitāte; īstenība
- pajimt fiziski satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, paturētu ko; paņemt
- jimt Fiziski tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, turētu, paturētu ko; ņemt
- jimtīs fotografēties
- guņs gaisma, ko izplata kāds gaismas avots, arī pats gaismas avots
- guņs gaismas un siltuma starojums noteiktā temperatūrā; uguns, arī liesma
- vyspyrms Galvenokārt, pāri visam pārējam.
- gotovs nūmiert gatavs ziedot, atdot visu
- ceļt gūdā Godāt, cildināt, slavināt.
- piec lobuokuos sirdsapzinis godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- ceļt iz orkla Godināt, lielīt (Viļāni u. c.)
- kast grābt (lapas, sienu)
- dzimte gramatiska kategorija, pēc kuras iedala lietvārdus (īpašības vārdus, vietniekvārdus u. c. nominālas vārdšķiras), latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimte
- švuorbuotīs grīļoties
- mamai zam sirds grūtniecības stāvoklī
- nosuot pi sirds grūtniecības stāvoklī
- jimt viersu gūt pārsvaru, uzveikt; ņemt virsroku
- dzymta ģimene (divās, trijās paaudzēs); vecāki un bērni
- ūdzis dzymums ģinšu grupa
- dzymta ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
- dzymums ģinšu grupa dzīvniekam; dzimta
- pajimt iz kryuts iedzert alkoholu
- pajimt iz ūtrys kuojis iedzert alkoholu atkārtoti, vairāk kā vienu glāzīti
- dajiukt iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu; pierast
- zīst rūkys Iejaukties kādā nepatīkamā lietā, darījumā.
- pyrma iepriekš
- nazkod Iepriekš, agrāk; senāk, kādreiz
- atīt Ierasties, parasti jaunā dzīves vietā.
- jiemiejs ierīce, kas nolasa, apkopo datus
- jimt iesaistīt darba vai kādu citu pienākumu veikšanai vai uzņemties saistības
- pajimt iesaistīt kādā darbā, darbībā, uzņemties vai pārtraukt kādas saistības
- pajimt iesaukt dienestā
- vareiba iespēja, iespējas
- atīt Iestāties, iesākties, pienākt (par laikaposmu, stāvokli u. c.).
- durinēt Iet ar noliektu galvu
- pajimt ar spāku ietekmēt (pazemot) kādu fiziski
- nūsaceit ietekmēt, būt par priekšnoteikumu
- nūzeimēt iezīmēt, lai būtu pamanāms; atzīmēt, ievilkt svītru
- sevkurs ikviens, katrs; jebkurš sekojošā lietvārda nosauktās kategorijas pārstāvis
- sevkurs ikviens; jebkurš cilvēks
- cereiba ilgas, gaidas pēc kaut kā vēlama īstenošanās; cerība
- turēt siržu ilgstoši dusmoties uz kādu
- olūts Informācijas dokuments, grāmata, datne
- gotovs iz vysu ir gatavs visu darīt, par visu atbildēt
- nūsaceit īsi pateikt, piebilst
- eistineibys izteiksme īstenības izteiksme
- guņs pokuluos izceļas strīds, kāds kļūst dusmīgs
- bedneitīs izlikties, ka ir nabadzīgs; žēloties par nabadzību
- ceļt naslavi Izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot godu, graujot reputāciju.
- paruodeit kaidam durovys izraidīt, palūgt aiziet
- syrdynuot izraisīt (kādā) dusmas; kaitināt
- sirdeit Izraisīt (kādā) dusmas; sadusmot
- cereiba izredzes kaut ko īstenot; cerības
- Dīva dūts duraceņš izredzēts, ar īpašu misiju, bet arī nenovērtēts, pārprasts
- Valns jū zyna! izsaucas neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību
- nūsaceit izsecināt, konstatēt, noskaidrot
- kai pādejais duraks izskatīties vai tikt uztvertam nenopietni; kā pēdējais muļķis
- vērtīs kai iz duraka izskatīties vai uztvert nenopietni
- atvīgluot sirdsapziņu izsūdzēt grēkus; pastāstīt kādam par saviem sirdsapziņas pārmetumiem, mokām
- izsvīst pa durovom izsviest laukā; nelaist iekšā
- duraceiba Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts vai tā tiek pausta attieksme pret sabiedrības ierasto normu, tradīciju pārkāpumu, neievērošanu; muļķība
- aizīt tupeņu nūkuostu Izvadīt urīnu no organisma.
- jimt izvēlēties sievu (retāk vīru); precēt
- ceļt Izvirzīt atbildīgā amatā.
- Kas suņam asti ceļs, ka na pats. Ja citi neliela, tad jāliela pašam sevi.
- da jā; lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu, iespējamo vai izteiktu atbildi, lai apstiprinātu domu
- aba jeb; saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdkopas
- Saiminīka dīna Jēkaba diena 25.jūlijā
- Jurgine Jura diena, 23. aprīlis.
- obi kā [viens](https://tezaurs.lv/viens), tā otrs; abi
- obeji kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- obi kā viens, tā otrs, izsakot pastiprinājumu; abi divi
- obeji kā viens, tā otrs; abi
- obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
- obadiv kā viens, tā otrs; abi divi
- dzeja kāda materiāla pavediens, diegs
- nūstuok kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
- nūstyn kādā noteiktā attālumā, atstatus, nostāk
- nazkod kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē; kaut kad
- nazkur kādā, tieši nenoteiktā vietā; kaut kur
- vysu pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- pyrma Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- vyspyrms Kādas secības pašā sākumā; vispirms.
- nazkod saceja kādreiz, senāk teica
- kast Kairināt kaklu - par klepu.
- saime kalpu kopums saimniecībā
- dzeds Karavīrs, kas nodienējis jau lielāko daļu no dienesta.
- kast Kārpīt, kašņāt, arī rakāt (zemi).
- pasauļa kars Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- pataiseit par duraku kaut kāda pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uztvert citu par muļķi
- gryuši kaut kas tiek darīts ar fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; smagi, grūti
- da kaut; norāda uz nenoteiktību
- smērēt Klāt, parasti kādu masu uz kādas virsmas; ziest, triept.
- bedneit kļūt nabadzīgākam, kā bijis
- īsakūst sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- īsakert sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- nūsaceits konkrēts, zināms
- saime kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, kam ir kaut kas kopīgs
- ierškeizs Krūms ar dzelkšņiem, Latvijā neaug.
- Kurs te saiminīks? kurš te ir galvenais
- jurgine Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem; dālija (Dahlia).
- dādu voduošona Ķīlas izpirkšanas uzdevuma veikšana.
- eists Labākais, atbilstošākais
- dzeraune lauki, ārpus pilsētas
- divu zyrgu saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar diviem zirgiem
- vīna zyrga saimisteiba lauks, aramzemes platība, kuru apstrādā ar vienu zirgu
- dzeraune lauķis, mazāk izglītots cilvēks
- da līdz; norāda uz robežu, kuru kas sasniedz
- lels paļdis liela pateicība
- Lelais ols lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- Leluos aizdzereibys lielā saderināšanās īsi (ceturtdien) pirms kāzām
- jis Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- naviņ lieto nenoteiktības, pieļāvuma izcelšanai
- nūst lieto, lai aizstātu virzības verbu
- nūst lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, kaut ko likvidēt, pārtraukt, izbeigt
- gotovs lieto, lai pastiprinātu izteikto nojēgumu; īsts
- naz lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez
- nazyn Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, šaubu nokrāsu; nez.
- naviņ lieto, lai piešķirtu nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- nazyn Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- leikums līka daļa, pagrieziens; līkums, loks
- maut likt iemaukta dzelžus zirgam mutē
- nūsaceit likt ievērot kādu nosacījumu, nereti tieši jurisprudencē
- leikumuots līkumots, līkumains
- lūga duravenis Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- skaiteit puotorus lūgt Dievu
- gosts Lūgts viesis kāzās.
- Kab mani hvoroba pajimtu! ļauna vēlējums ar pretēju nozīmi: lai man saglabātos veselība, lai man nepiemetas slimība
- ūdzis dzymums ļauns cilvēks
- cīši ļoti
- skrīn kai durns ļoti ātri, neizvairoties no šķēršļiem
- da smierts ļoti stipri
- sirdsdraudzine ļoti tuva draudzene, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kam uztic slēptākās domas un jūtas
- dāds Masku guojīņa daleibnīki.
- bedneiba materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- bednums materiālu vērtību trūkums vai nepietiekamība; nabadzība
- pasauļs Matērijas eksistences formu kopums; pasaule; arī Visums, kosmoss
- baba mātes vai tēva māte; vecāmāte
- vacāta mātes vai tēva māte; vecāmāte
- dāds Mātes vai tēva tēvs.
- dzeraune mazāk sakopta, mazāk civilizēta vide (arī pilsētā)
- dzeda garci Mazi bērni, kas tikko sāk mācīties skolā, arī pirmklasnieki.
- nazkai mazliet, zināmā mērā; kaut kā
- bļuznēt melst niekus, runāt runāšanas pēc; pļāpāt, muldēt
- jimtīs mīlēties, nodarboties ar seksu
- jimt nalobu golu mirt traģiskā nāvē; ņemt nelabu galu
- ceļt Modināt.
- gryuši mokoša, nepatīkama, galvenokārt, psihiska stāvokļa konstatējums
- sirdsapzinis puormatumi mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- sirdsapzinis mūkys mokoša, parasti ilgstoša, savas izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām; paššaustīšana
- šaļts moments, kad kas notiek
- niulineiba mūsdienas
- tupiņs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis
- buļbe Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- guļba Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- kartupeļs Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- uļbiks Nakteņu sugas kultūraugs; kartupelis.
- iz vysa gotova Nav jārūpējas ne par ko, viss jau ir izdarīts, paveikts
- ar ūkstu durovu meklēt nav spēka atvērt durvis
- gryuši pasaceit nav viennozīmīga vai ātra risinājuma, argumenta
- naz deļkuo nav zināms, kāpēc
- naz parkū Nav zināms, kāpēc.
- durnavuot neadekvāti uzvesties; trakot, plosīties.
- Rūkys nūst! neaiztiec, nepieskaries
- lauztīs vaļejuos duravuos nebūt gaidītam, vēlamam kādam cilvēkam vai notikumam
- pajimt iz zūba nedaudz ieēst; iekost
- paļdis i paļdis nedaudz nepatiesa vai pārspīlēta pateikšanās
- aizcierst durovys zam daguna neielaist iekšā
- šaļts neilgs laika posms; brīdis
- pagasteit Neilgu laiku paciemoties.
- nikaidā gadīnī nekādā gadījumā, noteikti nē
- Gotovi rudzi! nekas vairs nav darāms, viss jau ir paveikts, viss ir noticis
- sātys saiminīks nekustamā īpašuma saimnieks, arī kāda pasākuma, raidījuma, idejas autors
- krist iz sirds nelabvēlīgi iedarboties (biežāk par zālēm)
- dzeraune neliela apdzīvota vieta, vairāki saimnieki
- dzīsme neliela apjoma vokāls skaņdarbs
- ierškeizs Neliels augs, krūms, kam ir ērkšķaini zari, asas lapu pielapes.
- grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes
- nazcik nenoteikts skaits, ne visi; daži, vairāki
- kai duraks nenovērtēts, neatzīts; izskatīties pēc muļķa
- durnavuot Nepārdomājot, neadekvāti rīkojoties, doties uz kurieni.
- durns neprātīgs (biežāk par apreibinošu vielu ietekmi)
- duriņs neprātīgs (nesaprātīgs) cilvēks
- bredzēt nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā
- brīdēt Nesakarīgi runāt, arī dzērumā; murgot miegā.
- murmuļuot Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt
- murminēt Neskaidri, nedroši, klusu pie sevis runāt, murmināt.
- murmuļuot neskaidri, nesakarīgi runāt dzērumā
- durnums nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- durneiba Nespēja adekvāti rīkoties; neprātīgums, trakums, muļķošanās
- pļuopys nesvarīgas, nenopietnas sarunas, pļāpas
- durns nevaldāms, biežāk par dzīvniekiem
- nazkurīne nezināma, nenosakāma vieta
- nazcik nezināms skaits; daudz
- skrīn kai guņs nežēlīgi ātrs, steidzīgs
- guņka no auduma gabaliem šūta sega
- apjimt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- Golvu nūst! nogalināt
- nūsaceit nolemt un paziņot; noteikt (likumu, normu, termiņu u.c.)
- pajimt nopirkt, iegādāties kaut ko
- parkū norāda uz kā (parasti ar cēloni, arī nolūku saistīta) varbūtēju iespējamību
- pyrma Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk; pirms.
- parkū Norāda uz nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu vai nolūku, par ko izteikts jautājums; kāpēc?
- nazkas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi; kaut kas, arī kaut kāds
- pyrms Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk
- pyrma Norāda uz norisi vai apstākļiem, attiecībā pret kuriem kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- paceli Norāda uz procesu vai stāvokli, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, attālināts, ir projām.
- paceli norāda uz procesu, kad (kas) attālinās vai ir attālinājies, pagājis
- paceli norāda uz stāvokli, kad kaut kas attālinās, paiet, ir projām
- nūst norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- nūstyn norāda uz stāvokli, kad kaut kas ir/tiek atdalīts, atņemts, iznīcināts, izlietots; dabūts nost, prom
- pyrma Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- pyrms Norāda uz to, kā priekšā kaut kas atrodas vai notiek.
- nikod norāda, ka darbība, stāvoklis, process nenotiek nevienā laika sprīdī
- jis Norādāmā vietniekvārda nozīmē norāda uz dzīvu būtni, parādību, kas ir pieminēta iepriekš; tas, tā
- nūzeimēt norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimuot norādīt, parakstīt ārstniecisku procedūru, zāles u.c.
- nūzeimēt norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- nūzeimuot norīkot, iecelt (par ko) kādā darbā, amatā
- nūst nu ocu noslēpties, nerādīties
- ceļtīs Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- saime Noteikta augu vai dzīvnieku dzimta
- maut noteiktā veidā kustināt roku vai galvu; māt
- pajiemīņs noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; paņēmiens
- sevkurā gadīnī noteikti, katrā ziņā
- saimisteiba Noteikts saimniekošanas, ražošanas veids
- nūsaceits noteikumiem, likumiem, normām atbilstošs vai pieņemts par atbilstošu; noteikts
- gadīņs notikums, atgadījums
- apzīst Notraipīt, nosmērēt.
- nūzīst Notraipīt, nosmērēt.
- nūzīst Noziest, nosmērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- bedneits nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; nabadziņš, nabadzīte
- da nu, taču; pastiprina nākamo vārdu
- ierškūga ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
- agrysta Ogulāji ar ērkšķainiem zariem un zaļām ogām; ērkšķogas
- juoņūga Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
- parečka Ogulāji ar sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros; jāņogas.
- pyrmolūts oriģināls, pamats, izejas punkts, resurss vai materiāls
- ceļtīs Paaugstināties, palielināties.
- aizsyrdynuot padarīt dusmīgu, niknu; aizkaitināt
- smērēt Padarīt netīru, traipīt.
- zīst Padarīt netīru, traipīt.
- cikom kas pagaidām, līdz šim brīdim
- dajiukt pakāpeniski sāk izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- pajimt prīškā pakļaut kādai darbībai, biežāk nepatīkamai vai pazemojošai
- jimtīs palielināties apjomā, intensitātē (par dabas parādībām)
- palikt durakūs palikt kāršu spēlē "Duraks" par zaudētāju
- kai sirds līk paļauties uz jūtām, emocijām
- olūts pamats, sākums, arī izejas materiāls
- ceļtīs Pamosties un atstāt guļasvietu; celties.
- maudynuot panākt, ka kāds (piemēram, bērns) mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- mauduot panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī; peldināt
- pyrma laika Par agru, priekšlaicīgi.
- obi par cilvēkiem, kas abi vainīgi vai abiem piemīt negatīvas īpašības
- dag kai gunī par cilvēku, kam ir paaugstināta temperatūra
- dag kai gunī par pietvīkušiem vaigiem
- ap Par; norāda uz teksta, domas vai darba saturu vai priekšmetu; norāda uz to, ar ko kāds nodarbojas vai par ko stāsta
- syuteit kaidu piec smierts pārāk ilgi aizkavēties, tik drīz neatgriezties atpakaļ
- dziernovys Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- patmalis Parasti ar vēja vai tekoša ūdens spēku darbināma ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml. vai kādas citas vielas sasmalcināšanai; dzirnavas.
- giutīs pi sirds Pārdzīvot uztraukumu, aizkustinājumu
- patmalis pārmaiņas, juku laiki tautas, sabiedrības grupas dzīvē
- apjimt pārņemt psihi, organismu
- jimt pārņemt, sākties (fizioloģiskā nozīmē)
- gastiņcs Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos vai arī ko pārnes no ciemiem; ciemakukulis.
- aiztaiseit durovys pārtrauc, atsakās no kaut kā ierasta
- ceļt Pārvietot augstāk, uz augšu; celt.
- maut pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt
- mauduot pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēt; peldēties
- mauduotīs pārvietoties ūdenī vai atrasties šķidrumā līdzsvarā stāvoklī; peldēties, peldēt
- ceļt goldā Pasniegt ēdienu, dzērienu.
- da pastiprina noliegumu
- pajimt Pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko izdarīt līdz galam
- jimt pastiprina sekojošā darbības vārda nozīmību, gatavību kaut ko uzsākt
- niu pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niule pašreizējā brīdī, tieši tagad
- niu pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo laiku; mūsdienās
- niule pašreizējā laikaposmā, salīdzinot ar iepriekšējo; mūsdienās
- paļdis pateicība
- paļdeišona pateicības, paldies teikšana
- papaļdeit pateikt paldies; pateikties
- paļdis aiz laika pateikties pirms laika
- eista cyukys laime patiesa veiksme
- eistuos kartys patiesais iemesls
- eisti Patiesi, īsti
- eisti nā patiesībā nē, īsti nē
- eistineiba patiess (objektīvs) notikumu, domu atspoguļojums; patiesība
- eistineiba patiešām, patiesībā
- eistyn patiešām, tiešām
- īt pi sirds patikt, izjust prieku, gandarījumu
- saimnīkuot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- skaiteit Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- olūts pazemes ūdeņu izplūdes vieta, avots
- dzymums pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos; dzimums
- kai gunī sadegt pazust, izgaist
- maudbiksis peldbikses
- jis Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija; viņš, viņa.
- jis Piederības vietniekvārda nozīmē. Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- paļdis pieklājības frāze, izsakot pateicību; paldies
- dajiukt pielāgoties, neizjust par traucējošu, nepatīkamu
- acīs ir guņs piemīt aizrautība, ieinteresētība
- jimtīs pieņemties (ko), apgūt (ko)
- jimtīs pieņemties, augt (zināšanās, spēkā utt.)
- cāls Piepildīts, pilns
- dataiseit durovu pievērt, neaizvērt līdz galam durvis
- pilings pildiņš
- bolsuot ar obejom rūkom pilnībā atbalstīt, piekrist
- cālais pīns Pilnpiens
- jimt Pirkt, iegādāties kaut ko
- es pirmā persona; vietniekvārds, kas norāda uz runātāju, rakstītāju; es
- vysu pyrma Pirmkārt, galvenokārt, pāri visam pārējam.
- pyrma tuo pirms tam, iepriekš
- pyrms pirms. Norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kaut kas notiek vai ir noticis agrāk.
- pyrms pirms. Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības).
- vuovuļs Pļāpīgs cilvēks
- nūsacejums prasības, kas jāievēro; noteikumi
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas “Aizkalne” bijušais nosaukums; Jasmuiža, arī Jāsmuiža.
- pa prīšku Priekšā, priekšgalā; pa priekšu.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- sirsneņa Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- nūsacejums priekšnoteikums kaut kā attīstībai, eksistencei; nosacījums
- saimisteiba Privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
- šaubys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- šuorbys Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; šaubas
- sirdsmīrs psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa
- Guņs dīna Puorejā Latvejā par Guņs dīnu pīzeist 10.augustu - sv. mūcekļa Laurenceja, resp. Labreņča dīnu.
- ols putojošs alkoholisks dzēriens, ko tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem
- maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm); maut
- Juosmuiža Raiņa muzejs "Jasmuiža", atrodas Preiļu novada Aizkalnē.
- nazkas raksturo nenoteiktu parādību vairāk.
- ceļtīs Rasties (par psihisku stāvokli, norisēm).
- saimisteiba Ražošanas uzņēmums, biežāk zemnieku saimniecība
- jimt vārā rēķināties, pievērst uzmanību; ņemt vērā
- duraceiba rīcība, izturēšanās, runa, kas parasti raksturīga bērniem vai nav domāta nopietni; blēņas, niekošanās
- aile rinda, izkārtojums rindās
- runuot ar leikumu runāt aplinkus
- vuovuļuot Runāt kaut ko nesvarīgu, nebūtisku, pļāpāt
- skaiteit runāt ko iegaumētu, iemācītu
- vuovuļuot Runāt nesakarīgi, neskaidri fizioloģisku iemeslu dēļ, arī alkohola reibumā.
- duraceigs runātāja attieksme (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku, neizpratni utt.
- duraks runātāja attieksmes paušana (biežāk negatīva) pret subjektu vai objektu, kas runātājam nav pieņemams vai sagādā raizes, nepatiku utt.
- pasauļs Sabiedrība, cilvēku grupa, arī cilvēce.
- aba saista divus alternatīvus nosaukumus, virsrakstus
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un nosacījuma attieksmi starp tām. Nozīmi var pastiprināt ar vārdu "tikom" virsteikumā.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu un pretstatu.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kamēr.
- cikom Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- koleidz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp darbībām (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); līdz, kamēr.
- pyrma Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikumā minētās darbības); pirms.
- parkū saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- da saista vārdu ar šī vārda atkārtojumu, norādot uz lielu daudzumu, intensitāti, bezgalību
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu tekstu kopums
- dzymums saistīts ar dzimtu vai izcelsmi
- dzymums saistīts ar iedzimtību, dzimšanas brīdi; iedzimtība
- gryuši saistīts ar postu, sarežģījumiem, smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par kādu laika posmu, apstākļiem u.c.)
- apjam gryutumi sajūtas saguris, noguris
- sirds pamyra saka liela pārdzīvojuma, negaidīta notikuma ietekmē
- korsta sirds saka par cilvēku, kas ir dedzīgs, aizrautīgs
- atvārta sirds saka par cilvēku, kas ir godīgs un atklāts
- mute kuo klāva durs saka par cilvēku, kas runā daudz un nevajadzīgu
- meiksta sirds saka par emocionālu, iejūtīgu cilvēku
- loba sirds saka par iejūtīgu, atsaucīgu cilvēku
- kuo nazkas saka par kaut ko labi izdevušos
- cīta sirds saka par neiejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- guļ kai slūgs iz sirds saka par nospiestu, drūmu garastāvokli
- ni sylts, ni solts Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- iz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- Lai jam vīglys smiļkts! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to
- capuri nūst saka, izrādot cieņu, apbrīnu par kāda cilvēka rīcību
- sirds lyust saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
- sirds stuojās saka, ja cilvēkam ir pēkšņs vai emocionāli spēcīgs pārdzīvojums
- sekuot sirds bolsam saka, ja cilvēks dzīvo, sekojot savām jūtām, intuīcijai
- sirds nanas saka, ja cilvēks nespēj mierīgi, vienaldzīgi izturēties pret apvainojumiem
- sirds dauzuos saka, ja ir emocionāls pacēlums, paātrināta sirds darbība
- sirds pylna saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- smoga sirds saka, ja ir sarūgtinājums, aizvainojums, arī bēdas
- paļdis Dīvam Saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
- sirds suop saka, ja izjūt bēdas, sāpes, žēlumu (par ko).
- iuzys treis saka, ja kādam ir bailes
- izsist soltus svīdrus saka, ja kāds ļoti uztraucas
- teira sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu; dzīvo saskaņā ar morāles principiem
- īt kai smārāts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- kai akmiņs iz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- sirds sluobej saka, ja uznāk sirds vājums
- kai muoku, tai maunu Saka, kad pauž iekšēju vai ārēju protestu, arī pašironiju, raksturo diletantismu.
- sirds sytās saka, kad piepūles, slimības vai citu apstākļu dēļ sirds pukst strauji, spēcīgi
- paļdis, kuojom dreižuok Saka, noraidot priekšlikumu aizvest ar kādu transportu.
- paļdis par kūkom Saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
- sasasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties
- aizasirdeit sākt dusmoties; sadusmoties, sakaisties, sašust
- rozasirdeit Sākt kļūt dusmīgam; sadusmoties, saskaisties
- zīst Sākt ziedēt.
- ceļtīs Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
- vāza Samērā garš taisns zars vai tievs koka stumbrs, nūja. No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- sirdssuope sāpes sirds apvidū
- giutīs pi sirds Sarūgtināt, aizvainot kādu
- dzīdnīceibys olūts saukts arī par mineralōlūtu, ūdens, kurā pastiprināti ir jūtami kādi minerāļi
- vydabolss Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa; pašapziņa
- aile Secība, izkārtojums kārtās
- skaiteit Secīgi saukt skaitļus; noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu; skaitīt, arī rēķināt.
- dādu voduošona Sena vakarēšanas tradīcija - vecu cilvēku vešana uz pirti.
- dzeds Senči, priekšteči.
- gaška Sieviete, kas kādu apciemo; viešņa.
- gūdu saimineica sieviete, kas labi gatavo ēdienu un tiek aicināta par saimnieci godos, lielākās svinībās utt.
- saimineica sieviete, kas nodarbojas ar ēdiena pagatavošanu, biežāk godos, viesībās ut.ml.
- saimineica Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- baba sieviete, kas sniedz palīdzību dzemdībās; vecmāte
- daiļais dzymums sieviete; sieviešu dzimums
- skaistais dzymums sieviete; sieviešu dzimums
- vuojais dzymums sieviete; sieviešu dzimums
- sirdskaite sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dabas parādības vai priekšmeti
- dzīsme skaņu kopums, ko rada dzīvas būtnes (putni, kukaiņi u.c.)
- pajimt acs rūkā skaties uzmanīgāk, vērīgāk
- aiz duru sprīde slepenībā lēma; aiz slēgtām, ciet aizvērtām durvīm runāja
- vīnys dīnys saiminīki slikti, neprasmīgi saimnieki
- gryuši savaidēt smagi saslimt
- sirdskaite smagi, psiholoģiski pārdzīvojumi
- sirdssuope smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; sirdsdēsti
- apsajimšona Solījums, nodoms (ko noteikti grib realizēt), arī saistības; apņemšanās
- sirdsapziņa spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums
- vydabolss spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; sirdsapziņa
- vareiba spēks (garīgais, ne fiziskais)
- kārtavuot iz duraku spēlēt kārtis; spēlēt "Duraku"
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- sirsneņa Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi; ercs
- mauduošona Sporta veids — virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā; peldēšana
- dajiukums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums
- dajiukšona Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; pieradums.
- brīdēt Stāstīt blēņas, nepatiesību; pļāpāt, lielīties, pārspīlēt.
- bredzēt stāstīt blēņas; lielīties, pārspīlēt, bezkaunīgi runāt
- cīši stingri
- jimtīs strādāt, nodarboties (ar ko); ņemties
- švuorbuotīs svārstīties
- pa šaļtei šad un tad, ik pa brīdim
- cikom Šajā brīdī; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies; pagaidām.
- švuorbuotīs šaubīties
- guļba Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- kartupeļs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- tupiņs Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- uļbiks Šī auga uzturā lietojams pazemes bumbulis.
- niulineiba šis laiks, tagadne
- niulenejs šolaiku, mūsdienu, tagadējs
- nazkai tā, kā ir iespējams, tā, kā sanāk
- gotovs tāds (auglis, sēkla u.c.), kas ir sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies, nogatavojies
- sirdeigs tāds (cilvēks), kas ir dusmīgs
- bednys tāds, kam grūti dzīves apstākļi, kam grūti veicas, kam daudz jānopūlas
- bednys tāds, kam ir bēdas; bēdīgs, skumjš
- leikumains tāds, kam ir līkumi; līkumains
- duraceigs tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
- bednys tāds, kam nav vai parāk maz materiālu līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs
- cāls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls.
- otkonejs tāds, kam pienākusi kārta, kārtējais
- pasauļs Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus.
- otkonejs tāds, kas atkārtojas, vēlreizējais
- kairais tāds, kas atrodas tajā cilvēka ķermeņa pusē, kurā ir sirds; kreisais
- gotovs tāds, kas ir bez dzīvības pazīmēm; beigts, pagalam
- pilingavs tāds, kas ir gatavots no pildiņiem
- gotovs tāds, kas ir izgatavots (par priekšmetu, vielu u.c.), derīgs lietošanai; gatavs, pabeigts
- gotovs tāds, kas ir nolietots, saplēsts, salauzts
- nazkodejs Tāds, kas ir noticis, bijis kādreiz, senāk; kādreizējs
- gotovs tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots kaut ko veikt, ar mieru kaut ko uzsākt; gatavs
- sirdeigs tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt (par dzīvniekiem); nikns
- durns tāds, kas izturas muļķīgi
- dzymts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u.tml.; iedzimts
- eists Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- eists Tāds, kas pilnībā atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku), patiess
- eists tāds, kas saistīts ar asinsradniecību
- dzymts tāds, kas saistīts ar dzimšanu, tuvs, savējais no dzimšanas
- sirdeigs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par vārdiem, par cilvēka skatienu)
- vuovuļs Tāds, kurš citus aprunā, izplata baumas.
- vuovuļs Tāds, kurš runā daudz un par nebūtiskām lietām.
- vāza Taisns, samērā tievs stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem; spieķis, kūja.
- dzeivuotuojs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot
- tautysdzīsme tautas sacerēts teksts vai skaņdarbs, arī žanrs folklorā
- paļdeit teikt paldies, izteikt pateicību
- dzīsminīks teksta sacerētājs; rokrakstu literatūras pārstāvis 19.gs. beigās
- dzīsminīks Teksta un mūzikas sacerētājs un izpildītājs; bards
- dzīsme teksts, ko var izmantot dziedāšanai; arī dzejolis
- dzedeņš tēva vai mātes brālis
- dzeds Tēva vai mātes tēvs.
- otkon tikmēr, pa to laiku, norādot uz iepriekšējā satura neatbilstību vai pretstatu
- atīt Tikt saņemtam (atsūtītam, atgādātam).
- eistuo vīta to esi, pelnījis, tur tev būs būt
- guļbišnīks tradicionāls kartupeļu ēdiens, pildītas kartupeļu klimpas
- duraceņš trešais tēva dēls, pasaku tēls; muļķītis
- ceļt trikmīni Trokšņot, celt traci.
- iudiņa patmalis ūdens dzirnavas
- da un; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus
- da uz, pie; norāda uz mērķi, uz kuru kas virzās
- ceļt Uzlabot, palielināt, pilnveidot (piemēram, prasmi, zināšanas u. tml.).
- apjam mīgs uznāk miegs, paliek miegains
- gasteit uzņemt viesus
- pajimt uzņemties kādas darba saistības vai pienākumus
- jimt uzņemties saistības, piesaistīt darba vai kādu pienākumu veikšanai
- jimt pi sirds uztraukties, pārdzīvot, apvainoties
- buļbe Uzturā lietojams šī auga pazemes bumbulis.
- skaiteit Uztvert un saprast rakstu zīmes tekstā, citus apzīmējumus; lasīt.
- nūzīst Uzziedēt visiem, daudziem.
- īleist sirdī uzzināt, ko cits cilvēks domā, pārdzīvo
- da vai
- aba vai; saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
- pa nazcik reižu vairākkārt, atkārtoti
- dzymtuo volūda valoda, kurā runā kopš dzimšanas; dzimtā valoda
- izarunuot nu sirds vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama vai satraucoša psihiska stāvokļa.
- paļdis vuords vārs, vārdi, ar ko pauž pateicību
- vacāta veca sieviete; sirmgalve
- baba veca sieviete; vecene
- saime vecāki kopā ar bērniem, iespējams, arī citiem radiniekiem, biežāk vecvecākiem; ģimene
- dāds Vecs cilvēks.
- dzedeņš vecs vīrietis
- dzeds Vecs vīrietis
- pajimt nu pakalis veikt kādu darbību (arī seksuālu)
- saimnīkuot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
- vieja patmalis Vējdzirnavas
- leikums velku mērs - velku garums, kas aptīts vienu reizi ap velku kokiem
- otkon vēlreiz, no jauna, atkal
- otkoneņ vēlreiz, no jauna, atkal
- otkonums vēlreizejība, atkārtošanās, atgriešanās vēlreiz pie tā paša
- vaicuot vērsties pie kāda ar jautājumu; jautāt
- ceļt Vest no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli.
- jimt Vest, transportēt (ko) sev līdzi vai aicināt doties līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt; ņemt līdzi
- slaucama guņs vide, kurā nonāk mirušo dvēseles, šķīstītava
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku (retāk augu) kopums, kurš uzturas vienā vietā, teritorijā; mājdzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- eists Vienīgais, īstais
- cereiba Viens no dievišķajiem tikumiem Katoliskās baznīcas mācībā; cerība.
- gostu sāta viesu nams
- dzeja Vilnas, kokvilnas vai cita materiāla diegu kopums, kamols
- jiemiejs vīrietis (retāk sieviete), kas vēlas precēties; precinieks
- saiminīks Vīrietis, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
- styprais dzymums vīrietis; vīriešu dzimums
- buļvinīks Virszemes pagrabs kartupeļu un citu dārzeņu uzglabāšanai
- leikumuot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem; līkumot
- atīt Virzīties šurp, pienākt (par transporta līdzekļiem), tuvoties (par parādībām dabā).
- ceļtīs Virzīties uz augšu; celties.
- paprīšku vispirms, kādas secības pašā sākumā.
- cāls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikaposmu).
- pasauļs Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašniece, nomniece, vadītāja
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieces, nomnieces vīrs; namatēvs
- saimineica Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieka vai nomnieka sieva
- saiminīks Zemnieku saimniecības (kāda cita īpašuma) īpašnieks, nomnieks, vadītājs.
- zīst Ziest, smērēt, parasti kādu masu uz kādas virsmas.
- apzīst Ziežot noklāt, apziest.
i citās vārdnīcās: